Universitātē sagaidīja kā īpašos viesus. Katram pa auduma tašai ar plānotāju, kalendāriem, student guide, kartēm, atstarotājiem, telefona simkartēm, konfektēm... Vienalga vai esi ERASMUS vai DEGREE student - šeit tu esi īpašs un par tevi rūpējas. Vismaz tāda rodas sajūta.
Lekcija par ikdienas lietām, protams, garlaicīga. Atceros gandrīz neko. Bet zinu, ka par mums parūpēsies. Pirmo reizi šajā pilsētā man ir pilnīga drošības sajūta. Laimes un drošības sajūta.
Visa diena veltīta, lai iepazītos ar citiem internacionālajiem studentiem. Vācieši, brazīļi, ķīnieši, korejieši, turki, itāļi, krievi, lietuvieši, holandieši, somi...visi vienā istabā aizrautīgi sarunājoties par pirmajām dienām šeit. Visiem iespaidi līdzīgi - vietējie ir laipni cilvēki, kuri šausmīgi runā vai vispār nerunā angliski. Krieviski arī nē.
Azartiski noskaņots, mazs vīriņš piedāvāja izvēlēties batutu - tramplīnlēkšanas kursu. Arī vīriešu kolektīvo vingrošanu, jeb vīriešu karsējus. Zāle gandrīz nosmaka smieklos. Es gan izvēlējos vieglatlētiku un brīvā laika mainīgo brogrammu outdoors. Laikam esmu tomēr vienkārša meitene.
No sešpadsmit valodām paņēmu krievu valodu. Mans pirmais tiešām prātīgais solis šeit. Viņiem kurss ir tik intensīvs, ka ar pusgadu vajadzētu pietikt. Trīs reizes nedēļā pa divām stundām krievu valodas - Līvas sapnis.
Cilvēki draudzīgi, laimīgi. Studenti aizrautīgi. Lai kur ietu - neesi viens un jaunu kompanjonu - paziņu - draugu nav jāmeklē.
Mācījāmies dejot salsu. Tas bija iepazīšanās programmā. Tagad salsu, lambadu un vēl kaut kādu trešo deju dejosim katru trešdienu un svētdienu. Es laikam tiešām iemīlēšos šajā universitātē.
Vai es jau teicu, ka es varu mācīties cik kursus vēlos, kādu vēlos un par brīvu? Kāpēc it tik maz laika? Mākslas, animācijas, kulinārijas, medicīnas, mūzikas u.c. kursi paliks aiz strīpas. Nedēļā jau atkal ir par maz dienu.
Un istabas otrs gals joprojām tukšs. Mana noslēpumainā Nimo vēl ir noslēpums. Bet man uz palodzes pannā aug baziliks. Priekā! :)
