28.09.2012.
Es mīlu, kā Tu smaržo. Es mīlu, kā Tu apķer kaklu un uzrāpies uz muguras. Es mīlu Tavas esTevinobučošubeigtu bučas un kluso: "Es Tevi ļoti, ļoti mīlu!" pēc tam. Es mīlu kā Tu man ķemmē matus un paijā seju pirms gulētiešanas. Es mīlu Tavus stāstus, smieklus un dziesmas. Es mīlu Tavu sirsnību un burvīgo tiešumu. Es mīlu kā Tu man apķeries ap roku un saki, ka nekad nelaidīsi vairs prom. Es mīlu, kā Tu mani bužini un ierāpies klēpī. Es mīlu Tavu pieaugušā saprātu un bērna sirdi. Es mīlu Tavu nopietno skatienu ar smieklu prieku tajā. Es mīlu Tavu: "Pagulēsi man blakus, lai nav bail, kamēr es aizmiegu?" Es mīlu kā tu aizmiedz kā ezītis, saritinājies man uz vēdera. Kā Tu šņāc miegā un neviļus samīļo. Es mīlu kā Tu mani mīli.
Un dusmojos uz sevi par to, ka salaužu Tavu sirsniņu katru otro svētdienu. Ka es to izdarīšu atkal jau parīt.
Un Tu tikai saki: "Tev vairs nav jābrauc uz to tālo skolu! Mēs Tevi mīlam mājās, mās!"
Un dusmojos uz sevi par to, ka salaužu Tavu sirsniņu katru otro svētdienu. Ka es to izdarīšu atkal jau parīt.
Un Tu tikai saki: "Tev vairs nav jābrauc uz to tālo skolu! Mēs Tevi mīlam mājās, mās!"
27.09.2012.
One, two, three, four, ... , nine, ten! TEN! No? Start again! One, two...
And please continue it as long as you feel at least ordinary calm. At least as happy as you are in that morning, when sun is shining through the window in your eyes. At least as free as you could possibly be.
We all are together.And we all together influence each other. If I will shine, you will shine. This happens according to the rule of living.
We are what we are. We are living our life. Others are others, they just are here to live their lifes. The only thing we can share is happiness, joy, freedom, love, friendship...etc.
Darkness must stay in us. This is thing which cannot be shared. It is the rule of living. It is the rule of existance.
It is just not fair to share with your own problems, your own sadness. Every human has his own life. It is not fair to put on others more weight than you can carry by yourself. Rule of existance.
Can you be the one who shares the light? You can. And I can. And I will continue counting as long as I could do it as native move.
I do not have latvian in TLU. So - cheers!
See you on sunday.
26.09.2012.
Hesburgers ir romantiski pievilcīgākā ēdināšanas vieta Tallinā, jo piedāvā lielisku iespēju paņemt līdzi un skatīties uz jahtām. Aj, šie mazie prieciņi. Dažreiz liekas, ka tie tur cilvēku kopā. Kamēr būs prieciņi, kamēr redzēs tos nevis kaut ko, kas ir aiz tiem - mēs dzīvosim mūžīgi. Jo prieks mūs vienos. Visās paaudzēs un vienmēr.
Bet es esmu piekususi no sevis. Vienmēr esmu ticējusi, ka brīdī, kad Tu pats esi piekusis no sevis ir jau par vēlu cerēt, ka citi nepiekusīs.
25.09.2012.
Bija kursa ballīte. Un vieglatlētika bija. Un stundas arī bija. Un nebija. Un rezultātā - Līva guļ gultā un viņas celis izskatās pēc zila zefīra. Slikts salīdzinājums, bet pēc kā var izskatīties beigta kāja?
Nākamreiz, kad es sadomāju apmeklēt vieglatlētiku, sasieniet man kājas un rokas un ieslēdziet skapī. Bija barjeras. Viss bija labi līdz tam drausmīgajam krakšķim. Pirmā reize toreiz uz trepēm bija nekas. Šoreiz man likās, ka pasaule tiešām pazudīs melnā caurumā. Nekādas gaismas. Bet viss labi. Es kustos. Un rīt gan jau ka skriešu, jo šovakar tai sasodītajai kājai iestāstīšu, ka viņa ir laba kāja un prot uzvesties.
Bet par spīti iepriekšējajam faktam, es nevaru teikt, ka šis ir neizdevies vakars. Arta bija uztaisījusi brīnišķīgas vakariņas. Šī vārda vistiešākajā nozīmē. Trīs ēdieni un visi lieliski. Itīpaši tie pīrādziņi. Aj, kā man tagad gribas pīrādziņus... :)
Un tad viņa mani grūšus aizgrūda uz kursa ballīti. Tā draugi dara. Un tas bija viens lielisks pasākums. Visādā ziņā. Sākumā mazliet pakusu no Floress un viņa garšīgajām maizītēm. Forši, ka smaidīgs, smukacains čalis Tev atnes speciāli Tev gatavotu maizīti. Pēc tam mazliet pakusu no Asko. Bet par viņu ir garāks stāsts. Sākumā es ķiķināju par viņu, jo no viņa vienmēr nesa mazliet alkohola dvaku. Bet viņš ir tik foršs! Nav cilvēkam paveicies ar vizuāliem talantiem, bet kaut kas tur runā savā valodā. Protams vēl jau viss pārējais kurss. Ar Karmenu priekšgalā, kura vienmēr sagaida ar sajūtu, ka esi mājās. Kaut ierodies trīs stundas par vēlu - esi savējais! Un Jaan. Eh. Cik labi, ka viņam ir meitene. Es tiešām varētu viņā saskatīt ko vairāk par parastu kursa biedru. Vispār jau visi ir traki forši. Mīlīgi, ka stīvais krievs ar uzvalciņu, šodien atnāca tikai kreklā un uzvalka biksēs. Un atnāca, jo cerēja satikt mani... Visu vakaru neatkāpās. Kā es neatkāpos no Asko un viņš aizbrauca mājās... Eh. Trīs nedēļas un Hameleonu rotaļas var sākties. Sākot jau ar Karmenu un Floress, kurš viņu aplido kā bite ziedu. Tīk jauki. Kā pavasarī sajūta. Vīns, vīns, vīns... Glāze pēc glāzes un dažas sērijas varam izlaist. :)
Vispār jau viss ir tiešām lieliski. Dzīve peld uz priekšu un es tajā. Priekā, mani mīļie! Peldiet pa straumi dažreiz un tā Jūs aiznesīs visneiedomīgākajos piedzīvojumos!
Nākamreiz, kad es sadomāju apmeklēt vieglatlētiku, sasieniet man kājas un rokas un ieslēdziet skapī. Bija barjeras. Viss bija labi līdz tam drausmīgajam krakšķim. Pirmā reize toreiz uz trepēm bija nekas. Šoreiz man likās, ka pasaule tiešām pazudīs melnā caurumā. Nekādas gaismas. Bet viss labi. Es kustos. Un rīt gan jau ka skriešu, jo šovakar tai sasodītajai kājai iestāstīšu, ka viņa ir laba kāja un prot uzvesties.
Bet par spīti iepriekšējajam faktam, es nevaru teikt, ka šis ir neizdevies vakars. Arta bija uztaisījusi brīnišķīgas vakariņas. Šī vārda vistiešākajā nozīmē. Trīs ēdieni un visi lieliski. Itīpaši tie pīrādziņi. Aj, kā man tagad gribas pīrādziņus... :)
Un tad viņa mani grūšus aizgrūda uz kursa ballīti. Tā draugi dara. Un tas bija viens lielisks pasākums. Visādā ziņā. Sākumā mazliet pakusu no Floress un viņa garšīgajām maizītēm. Forši, ka smaidīgs, smukacains čalis Tev atnes speciāli Tev gatavotu maizīti. Pēc tam mazliet pakusu no Asko. Bet par viņu ir garāks stāsts. Sākumā es ķiķināju par viņu, jo no viņa vienmēr nesa mazliet alkohola dvaku. Bet viņš ir tik foršs! Nav cilvēkam paveicies ar vizuāliem talantiem, bet kaut kas tur runā savā valodā. Protams vēl jau viss pārējais kurss. Ar Karmenu priekšgalā, kura vienmēr sagaida ar sajūtu, ka esi mājās. Kaut ierodies trīs stundas par vēlu - esi savējais! Un Jaan. Eh. Cik labi, ka viņam ir meitene. Es tiešām varētu viņā saskatīt ko vairāk par parastu kursa biedru. Vispār jau visi ir traki forši. Mīlīgi, ka stīvais krievs ar uzvalciņu, šodien atnāca tikai kreklā un uzvalka biksēs. Un atnāca, jo cerēja satikt mani... Visu vakaru neatkāpās. Kā es neatkāpos no Asko un viņš aizbrauca mājās... Eh. Trīs nedēļas un Hameleonu rotaļas var sākties. Sākot jau ar Karmenu un Floress, kurš viņu aplido kā bite ziedu. Tīk jauki. Kā pavasarī sajūta. Vīns, vīns, vīns... Glāze pēc glāzes un dažas sērijas varam izlaist. :)
Vispār jau viss ir tiešām lieliski. Dzīve peld uz priekšu un es tajā. Priekā, mani mīļie! Peldiet pa straumi dažreiz un tā Jūs aiznesīs visneiedomīgākajos piedzīvojumos!
24.09.2012.
Šonakt bija vētra.Vējš nesa lietu, lietus nesa vēju, vējš nesa cilvēkus, jūru, ielas...
No rīta neaizgāju pildīt fotografēšanas mājas darbu, jo nolēmu, ka gultā drošāk kā vētrā un lietū. Pat lielā suņa vīrs šodien savu zirgu pastaigā neveda - tātad, viss skaidrs. Bet vispār laiks traks. Latvijā tāda nav. Mēs tomēr esam uz ziemeļiem. Nabaga itālis Mikels vispār nezināja kur likties. Gāja uz balkona pīpēt satinies mētelī kā eskimoss.
Iepazinos ar kursabiedru Mike. Tiešām foršs čalis. Tāds pofigists, ka pilnīgi mirdz savā brīvībā. Un tā bārdiņa... Viņam ir draugs Mikele (jā, man te visi tādi Mike un Mikeli), kurš ir apgarots savā būtībā un nēsā adītu šallīti arī vasarā. Tā vismaz kurss runā. Bet es nespēju noliegt faktu, ka viņi abi izskatās lieliski.
Kursam rīt ballīte. Spāņu vakars pie Nikkes. Prieks prieku galā, bet tāpēc varētu gadīties, ka mani pirkstiņi netrāpīs pa taustiņiem vakarā. ;)
Un es laikam šeit tikšu vaļā no savas cilvēkuzaudēšanas un atkalkautkonetāizdarīju un viņivisiaizbegs paranojas. Varbūt pat no esesmumazamazakaza arī. Tas tā, ar jokiem un pavisam nopietni. Ja rok dziļāk, tad to varētu iztulkot arī kā - iemācīšosdzīvottikaibaudotunlidojotbrīvībālaimīgsputnēnsmazs.
Un jau atkal varu teikt - jo ir kāds te dikti foršs cilvēkbērns. Un jo es dziedu katru vakaru. Un atkal spēju to darīt ar prieku. Un mīlestību pret gaisu.
Atkal viss ir baigi forši. Tagad tā katru vakaru? Jāāāā. Līdz galam un tālāk! Priekā! :)
P.s. Šī filma... Brīžiem jānoskatās, lai neizaugtu par tālu no šīs laimes zemes bērnības.
23.09.2012.
Es šodien nopirku draugu. Nejauki tā teikt, bet laikam mazās zivtiņas akvārijam vēl nevar noķert jūrā. :)
Mēs ar Nino viņu nosaucām par Līno. Mūsu zili-zaļais lagūnas draugs. Šķiet jau iejuties. Jauki tā - trijatā.
Mēs ar Nino viņu nosaucām par Līno. Mūsu zili-zaļais lagūnas draugs. Šķiet jau iejuties. Jauki tā - trijatā.
21.09.2012 un 22.09.2012.
Piedodiet par vakardienu. Viens ieraksts izlaists, bet tā laikam drīkst piektdienās? It īpaši, ja ir pudele ruma un zemeņu mohito. Un dziļdomīgi lieliskas sarunas līdz pieciem rītā uz balkona.
Un ja sestdienas rīts mostas ar sajūtu, ka mutē ir kāds nomiris. Jau ilgi. Un kāds no viena gala mēģinājis viņu dedzināt.
Piektdien bija savāda diena. Pēdējā diena uz kruķiem. "Nuino mess" - cute guy. Tā manus kruķus iesauca kursa foršie igauņi. Tagad šis jaukais puisis iemitinājies dziļi skapī un Līva laimīga skraida apkārt kā no jauna piedzimusi. Tiesa, esmu jau arī. Pēc divām nedēļām ar sasietām kājām ir sajūta, ka pēkšņi atgūta brīvība. Nekad neesmu tik ļoti novērtējusi spēju staigāt. Var attaisīt durvis, paņemt iepirkumu groziņu, pārvietoties ātrāk par 1km/h, neatgādināt bruņurupuci, ar kruķi nekāpt angļu valodas skolotājai uz kurpēm... Atkal sajust pilsētu zem kājām.
Piektdien atradām ar Artu arī lielisku kafejnīciņu. Ģimene uztaisījusi pati savām rokām omulīgi omulīgu vietiņu, kurā par griesti izlikti no kafijas pupiņu maisiem. Un ģitāras karājas pie sienas. Un ja mani atlasē nepasūtīs - spēlēšu tur koncertu. Pirmo Tallinā!
Vispār es esmu sailgojusies pēc skolas aulas. Nekur nav tik īpaša noskaņa un lieliska skaņa!
Un sestdiena. Viss, ko es varu pateikt - smieklīgi. Dienas pēc ballītēm man vienmēr asociējas ar lielu devu smieklu par visstulbākajām lietām un pilnīgi nesmieklīgiem jokiem, kuri ļoti cieši vijas ar nožēlojamību. Tā doma no rīta - kaut es nekad nebūtu piedzimis... Nekad nedzeršu kopā ar tomātiem! Jā, kā tad...
Tiesa. Savu valsti (This is my home and my country - my bed!) pametu tikai uz stundiņu, lai aizbrauktu līdz etnotirdziņam rāclaukumā. Tiesa, izniekots laiks. Ja neskaita svaigā gaisa pieplūdumu savītušā cilvēkā un saprašanu, cik ļoti gribas atgriezties mājās, ko sauc par gultu. Wasted day, kaut nenoliegšu, ka bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem visu dienu nogulēt - ir labi.
Vakaru noslēdzām ar Benny and June. Jau bija piemirsies, cik lielu devu filozofiskās dzīves patiesības tā sevī slēpj un cik ļoti man to vajadzēja atgādināt! Katrs vakars lieliskāks. Un ir izaicinājums - saglabāt progresu!
Priekā, mīļie! Viss ir visiem forši!
Un ja sestdienas rīts mostas ar sajūtu, ka mutē ir kāds nomiris. Jau ilgi. Un kāds no viena gala mēģinājis viņu dedzināt.
Piektdien bija savāda diena. Pēdējā diena uz kruķiem. "Nuino mess" - cute guy. Tā manus kruķus iesauca kursa foršie igauņi. Tagad šis jaukais puisis iemitinājies dziļi skapī un Līva laimīga skraida apkārt kā no jauna piedzimusi. Tiesa, esmu jau arī. Pēc divām nedēļām ar sasietām kājām ir sajūta, ka pēkšņi atgūta brīvība. Nekad neesmu tik ļoti novērtējusi spēju staigāt. Var attaisīt durvis, paņemt iepirkumu groziņu, pārvietoties ātrāk par 1km/h, neatgādināt bruņurupuci, ar kruķi nekāpt angļu valodas skolotājai uz kurpēm... Atkal sajust pilsētu zem kājām.
Piektdien atradām ar Artu arī lielisku kafejnīciņu. Ģimene uztaisījusi pati savām rokām omulīgi omulīgu vietiņu, kurā par griesti izlikti no kafijas pupiņu maisiem. Un ģitāras karājas pie sienas. Un ja mani atlasē nepasūtīs - spēlēšu tur koncertu. Pirmo Tallinā!
Vispār es esmu sailgojusies pēc skolas aulas. Nekur nav tik īpaša noskaņa un lieliska skaņa!
Un sestdiena. Viss, ko es varu pateikt - smieklīgi. Dienas pēc ballītēm man vienmēr asociējas ar lielu devu smieklu par visstulbākajām lietām un pilnīgi nesmieklīgiem jokiem, kuri ļoti cieši vijas ar nožēlojamību. Tā doma no rīta - kaut es nekad nebūtu piedzimis... Nekad nedzeršu kopā ar tomātiem! Jā, kā tad...
Tiesa. Savu valsti (This is my home and my country - my bed!) pametu tikai uz stundiņu, lai aizbrauktu līdz etnotirdziņam rāclaukumā. Tiesa, izniekots laiks. Ja neskaita svaigā gaisa pieplūdumu savītušā cilvēkā un saprašanu, cik ļoti gribas atgriezties mājās, ko sauc par gultu. Wasted day, kaut nenoliegšu, ka bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem visu dienu nogulēt - ir labi.
Vakaru noslēdzām ar Benny and June. Jau bija piemirsies, cik lielu devu filozofiskās dzīves patiesības tā sevī slēpj un cik ļoti man to vajadzēja atgādināt! Katrs vakars lieliskāks. Un ir izaicinājums - saglabāt progresu!
Priekā, mīļie! Viss ir visiem forši!
20.09.2012.
Cilvēks ir viens interesants radījums.
Cilvēka personība ir savīta no tik dažādiem pavedieniem, ka katrs pats bieži nevar iedomāties, kur radusies tāda vai šāda personības šķautne. Un kad par to sāk domāt - var tikai iepeldēt dziļāk un dziļāk. Visi dzīvi sākt analizēt, kā kurš kurā brīdī ir Tevi ietekmējis. Vai to vispār drīkst? Un tomēr. Ko tad, ja patiesībā svarīgu ietekmi atstājis kāda nejauša garāmgājēja smaids pirms desmit gadiem?
Cilvēka personība ir savīta no tik dažādiem pavedieniem, ka katrs pats bieži nevar iedomāties, kur radusies tāda vai šāda personības šķautne. Un kad par to sāk domāt - var tikai iepeldēt dziļāk un dziļāk. Visi dzīvi sākt analizēt, kā kurš kurā brīdī ir Tevi ietekmējis. Vai to vispār drīkst? Un tomēr. Ko tad, ja patiesībā svarīgu ietekmi atstājis kāda nejauša garāmgājēja smaids pirms desmit gadiem?
19.09.2012.
Iztēlojies ainu: Ir pusnakts un mazliet pāri jau. Līva sēž gultā satinusies pledā. Grauž Rimi cepumus un skatās P.s. I love you. Noraudājusies sarkana. Un tad kāds pieklauvē. Atveru durvis un tur: "Hi, I am your roomate! My name is Nino."
Lūk, tā es iepazinos ar savu gruzīnieti. Viņa ir lielisks cilvēks. Kā mūsu dzīvoklis klusi saka - meitene ar pautiem! Bet būs interesanti. Šodien viņai nospēlēju vienu dziesmu. Nekurzemi. Pēc tās viņa aplaudēja un deva atļauju spēlēt cik un kad es gribu. Iemīlējās. Pēc tam uztaisīju viņai Green little miss White, jeb vaniļas jifti. Mēs sadraudzēsimies. Jūtu.
Arī kursā šodien attapos draugu pulciņā, kuri izvēlējušies mani pieņemt. Tiesa, man gribējās aizbēgt. Visi kursa krievu tautības cilvēki. Viens izskatās pēc samuraja - Vlads. Viņš nerunā daudz, bet ja kaut ko pasaka, tad pēc tam iestājas klusums. Otrs vienmēr staigā uzvalciņā ar spīdīgām kurpēm, kurām spici, spici purniņi. Mati pieglausti un virs lūpas var manīt ūsu pēdas. Viņam es esmu princese. Pirms izkāpšanas un iekāpšanas mašīnā man tiek padota roka un atvērtas durvis. Ārā lija. Visur kur es gāju man virs galvas bija lietussargs. Arī auditorijā krēsls pašai jāatvelk nebija... Trešais ir Mihels. Izskatās pēc lācīša Mišas. Tukls, ja ne apaļš, ar šķību smaidu un ieeļļotu bļodiņu uz galvas. Viņš mūs šodien veda ar mašīnu. Man, goda vārds, likās, ka šīs ir mana mūža pēdējās minūtes. Lija un mašīnu nēsāja, riteņi spolēja, kaut kas grabēja visās malās, ātrums netika pārsniegts tikai pie luksofora sarkanās gaismas. Bet tas nekas. Labākais bija tas, ka visa Tallina varēja dzirdēt mūsu krievu dubstepu. Bet arī tas vēl nekas. Kad es iepīkstējos, krievu dubstepa vietā tika uzlikts arābu dubsteps. Jā, tas ir vislabākais. Kreisā auss vēl tagad dzird ar grūtībām un labā kāja ritmā raustās.
Ceturtā - Polina. Viņai ir ķēde ausī.
Piektais - Antons. Viņš jau diena sākumā paziņoja, ka ar šiem netusēs. Viņam esot tante Maskavā, kura esot baigi kruta un vispār viņš ir baigi kruts un angliski runājot kā native speaker.
Jā, dzīve šeit ir smieklīga. Jūs pat iedomāties nevarat, kā mans "draugu" pulciņš vaļsirdīgi lamājās, kad atcēla fotosesiju, kuras dēļ braucām pusstundu ar autobusu un ziedojām pusdienas. Garšīga valoda, garšīga.
Un es iepazinos ar Asko. Igaunis. Ļoti, ļoti foršs igaunis. Jau iepazīstoties man teica, ka es izskatoties pēc viņa bijušās. Vai nav sirsnīgi? ;)
Patiesībā viņš tiešām bija foršs.
Vēl es uzzināju, ka pretējā mājā, kuras logus redzam mēs, kurā redz mūsu logus un visu, kas šeit notiek, dzīvo universitātes pasniedzēji, kuri nav no Tallinas. Trīs nedēļas es esmu pārģērbusies bez aizskaru aizvilkšanas. Trīs nedēļas viņi ir dzīvojuši bez aizskaru aizvilkšanas. Vai šovakar kas mainīsies?
Lūk tā šeit iet. Forši iet. Vairāk man laikam arī nav ko teikt. Ka ir vienkārši labi. Ir ļoti, ļoti labi.
Un ziniet, kas ir vislabākais? Ka man ir kur atgriezties. Ka mani gaida. Ka es rūpu. Ka man rūp. Un arī šeit, man ir kur iet, man ir kāds, kurš gaida. Ar katru minūti rodas sajūta, ka ar atvērtu sirdi visa pasaule var kļūt par Tavām mājām. Tikai cik lielai pasaulei pietiks Tavas sirds?
Saldus sapnīšus!
Lūk, tā es iepazinos ar savu gruzīnieti. Viņa ir lielisks cilvēks. Kā mūsu dzīvoklis klusi saka - meitene ar pautiem! Bet būs interesanti. Šodien viņai nospēlēju vienu dziesmu. Nekurzemi. Pēc tās viņa aplaudēja un deva atļauju spēlēt cik un kad es gribu. Iemīlējās. Pēc tam uztaisīju viņai Green little miss White, jeb vaniļas jifti. Mēs sadraudzēsimies. Jūtu.
Arī kursā šodien attapos draugu pulciņā, kuri izvēlējušies mani pieņemt. Tiesa, man gribējās aizbēgt. Visi kursa krievu tautības cilvēki. Viens izskatās pēc samuraja - Vlads. Viņš nerunā daudz, bet ja kaut ko pasaka, tad pēc tam iestājas klusums. Otrs vienmēr staigā uzvalciņā ar spīdīgām kurpēm, kurām spici, spici purniņi. Mati pieglausti un virs lūpas var manīt ūsu pēdas. Viņam es esmu princese. Pirms izkāpšanas un iekāpšanas mašīnā man tiek padota roka un atvērtas durvis. Ārā lija. Visur kur es gāju man virs galvas bija lietussargs. Arī auditorijā krēsls pašai jāatvelk nebija... Trešais ir Mihels. Izskatās pēc lācīša Mišas. Tukls, ja ne apaļš, ar šķību smaidu un ieeļļotu bļodiņu uz galvas. Viņš mūs šodien veda ar mašīnu. Man, goda vārds, likās, ka šīs ir mana mūža pēdējās minūtes. Lija un mašīnu nēsāja, riteņi spolēja, kaut kas grabēja visās malās, ātrums netika pārsniegts tikai pie luksofora sarkanās gaismas. Bet tas nekas. Labākais bija tas, ka visa Tallina varēja dzirdēt mūsu krievu dubstepu. Bet arī tas vēl nekas. Kad es iepīkstējos, krievu dubstepa vietā tika uzlikts arābu dubsteps. Jā, tas ir vislabākais. Kreisā auss vēl tagad dzird ar grūtībām un labā kāja ritmā raustās.
Ceturtā - Polina. Viņai ir ķēde ausī.
Piektais - Antons. Viņš jau diena sākumā paziņoja, ka ar šiem netusēs. Viņam esot tante Maskavā, kura esot baigi kruta un vispār viņš ir baigi kruts un angliski runājot kā native speaker.
Jā, dzīve šeit ir smieklīga. Jūs pat iedomāties nevarat, kā mans "draugu" pulciņš vaļsirdīgi lamājās, kad atcēla fotosesiju, kuras dēļ braucām pusstundu ar autobusu un ziedojām pusdienas. Garšīga valoda, garšīga.
Un es iepazinos ar Asko. Igaunis. Ļoti, ļoti foršs igaunis. Jau iepazīstoties man teica, ka es izskatoties pēc viņa bijušās. Vai nav sirsnīgi? ;)
Patiesībā viņš tiešām bija foršs.
Vēl es uzzināju, ka pretējā mājā, kuras logus redzam mēs, kurā redz mūsu logus un visu, kas šeit notiek, dzīvo universitātes pasniedzēji, kuri nav no Tallinas. Trīs nedēļas es esmu pārģērbusies bez aizskaru aizvilkšanas. Trīs nedēļas viņi ir dzīvojuši bez aizskaru aizvilkšanas. Vai šovakar kas mainīsies?
Lūk tā šeit iet. Forši iet. Vairāk man laikam arī nav ko teikt. Ka ir vienkārši labi. Ir ļoti, ļoti labi.
Un ziniet, kas ir vislabākais? Ka man ir kur atgriezties. Ka mani gaida. Ka es rūpu. Ka man rūp. Un arī šeit, man ir kur iet, man ir kāds, kurš gaida. Ar katru minūti rodas sajūta, ka ar atvērtu sirdi visa pasaule var kļūt par Tavām mājām. Tikai cik lielai pasaulei pietiks Tavas sirds?
Saldus sapnīšus!
18.09.2012.
Šodien iedomājos, ka jāuztaisa šai lapai atsevišķa sadaļa, kur likt bildes. Cik ilgi var lasīt tikai melnbaltu tekstu? Man liekas, ka Jūs esat pelnījuši ieraudzīt arī bildi. :) Beidzot.
Grūti iedomāties to prieku, kas pārņem, ieraugot, ka pēdējās divas lekcijas atceltas. Tas ir ļoti patiess, dziļš un brīvs prieks. Un prieku papildina brīnišķīgas vakariņas, atļaušos par teikt, ka ekskluzīvas. Jauki, ka Tevi kāds tā palutina. Sagaida ar svētku galdu, vīnu un sveču gaismu. Romantika romantikas galā. Lieliskas sarunas. Lieliski cilvēki. Lielisks cilvēks. Draugs.
Ja šādi turpināsies es iemīlēšos šajā pilsētā. Kas pamazām kļūst par manu pilsētu. Mana mīļā, skaistā, šarmantā Tallina!
Priekā, mīļie!
17.09.2012.
The only rule to live is to love.
Dievam visi bērni mīļi.
Cilvēces cilvēcības jautājums ir vai mīlēt. Kā mīlēt. Ko mīlēt.
Neaiziet uz skolu, lai mazgātu veļu. Četras stundas veļas istabā klausīties vecās dziesmas un veļas mašīnas rūkoņā. Izbaudīt Tallinu un filozofiju. Jā, izbaudīt. Pagājušas daudzas stundas, kopš izmisuma par baltu lapu mājas darba vietā. Un cik daudz šajās stundās var notikt.
Var stāvēt uz balkona, ēdot tomātus un jūtot, kā Tavas sirds ritms saiet kopā ar pasaules sirds ritmu. Domāt par cilvēku dzīves stāstiem, mērķiem un cerībām. Par cilvēku dzīvēm. Par savu dzīvi. Par tiem mazajiem brīžiem, kad aizpeldi domās par to, ka aizlido. Dzīve aizlido un Tevi aiznes līdzi.
Par bailēm aizdomājies. Par to, ka vēlme redzēt, vēlme izbaudīt un piedzīvot spēj pārspēt bailes. Par to cik Tu spēj būt absurds, bet tomēr cik lieliski ir tādam būt.
Absurdi. Tāds laikam ir šis mans vakars. Filozofijas un mīlestības pilna galva. Mīlestības. Tas laikam ir skaistākais vārds, ko es zinu, jo iemieso dzīves pamatjēgu. Pamatjēga ir mīlēt. Tu dzīvo kamēr mīli, kamēr mīli Tu dzīvo.
Bet var arī nestāvēt uz balkona. Var aizmigt uz spilvena, klusi siekalojoties par sapnī redzamo šokolādes saldējumu ar dubulto sīrupu, mājas ceptā vafelē ar karameļu kraukšķīšiem. Un būt laimīgs. Ir pilnīgi vienalga kur Tu esi, ko Tu dari. Galvenais ir būt laimīgam. Spēt sajust sajūtu, ka turi sevi savās rokās, jūties brīvs un spējīgs darīt to, kāpēc Tu spēj mīlēt.
Aizmiedz, mīļais. Un sapņos skrien pāri savām pļavām. Reibsti un plūsti.
Priekā!
Dievam visi bērni mīļi.
Cilvēces cilvēcības jautājums ir vai mīlēt. Kā mīlēt. Ko mīlēt.
Neaiziet uz skolu, lai mazgātu veļu. Četras stundas veļas istabā klausīties vecās dziesmas un veļas mašīnas rūkoņā. Izbaudīt Tallinu un filozofiju. Jā, izbaudīt. Pagājušas daudzas stundas, kopš izmisuma par baltu lapu mājas darba vietā. Un cik daudz šajās stundās var notikt.
Var stāvēt uz balkona, ēdot tomātus un jūtot, kā Tavas sirds ritms saiet kopā ar pasaules sirds ritmu. Domāt par cilvēku dzīves stāstiem, mērķiem un cerībām. Par cilvēku dzīvēm. Par savu dzīvi. Par tiem mazajiem brīžiem, kad aizpeldi domās par to, ka aizlido. Dzīve aizlido un Tevi aiznes līdzi.
Par bailēm aizdomājies. Par to, ka vēlme redzēt, vēlme izbaudīt un piedzīvot spēj pārspēt bailes. Par to cik Tu spēj būt absurds, bet tomēr cik lieliski ir tādam būt.
Absurdi. Tāds laikam ir šis mans vakars. Filozofijas un mīlestības pilna galva. Mīlestības. Tas laikam ir skaistākais vārds, ko es zinu, jo iemieso dzīves pamatjēgu. Pamatjēga ir mīlēt. Tu dzīvo kamēr mīli, kamēr mīli Tu dzīvo.
Bet var arī nestāvēt uz balkona. Var aizmigt uz spilvena, klusi siekalojoties par sapnī redzamo šokolādes saldējumu ar dubulto sīrupu, mājas ceptā vafelē ar karameļu kraukšķīšiem. Un būt laimīgs. Ir pilnīgi vienalga kur Tu esi, ko Tu dari. Galvenais ir būt laimīgam. Spēt sajust sajūtu, ka turi sevi savās rokās, jūties brīvs un spējīgs darīt to, kāpēc Tu spēj mīlēt.
Aizmiedz, mīļais. Un sapņos skrien pāri savām pļavām. Reibsti un plūsti.
Priekā!
The Magic of Belle Isle
"Now you have to promise me something."
"What?"
"Never stop looking for what is not there! "
14.09.2012.
Es braucu mājās! :)
Šodien prieks plūst pāri priekam un es nevaru sagaidīt to brīdi, kad izkāpšu no autobusa un apkritīšu ap kaklu mazajai Annai. Tas mazais cilvēkbērns man tik šausmīgi pietrūka! Tā ir, ka neredzās kopš JŪNIJA.
Un Renāti uz mirklīti satikšu! Lai iedotu buču un pateiktu cik ļoti mīlu viņu!
Un tēti, un brāli! Mazo, mīļo brāli. Attālums visus kašķus aizmirst un atstāj tikai mīlestību.
Un māsiņu rīt satikšu! Šo brīdi gan es laikam esmu gaidījusi visvairāk šīs divas ar pusi nedēļas.
Protams, tik daudzus Jūs, mīļos, mīļos cilvēkbērnus nesatikšu šoreiz, bet visam savs laiks. Un jo ilgāks laiks, jo vairāk prieka tas nesīs, kad atnāks! ;)
Un pat kartupeļu talku gaidu. Kaut kā līdz šim brīdim man bija tāds - nu braukšu jau braukšu, bet kas tur liels. Man taču šeit ir tik labi. Bet nēē - I am so exited! Sajūta, ka mājās gadiem neesmu bijusi. Tik sens liekas 27. augusts. Tik daudz ir noticis, cik ikdienā notiek tiešām gada laikā.
Nu tad līdz svētdienai! Šis ir Igaunijas blogs. Braukt mājās - tas ir atvaļinājums arī no rakstīšanas. Ja sirds būs pilna un plūdīs pāri - es būšu savā mežā. Savā gaisa telpā. Bet kam tur ko plūst. Es braucu mājās. Mājas ir mājas, tur ir tikai miers un piederība.
Priekā, mīļie! Lai Jums brīnišķīgas, apburbuļojošas brīvdienas!
Šodien prieks plūst pāri priekam un es nevaru sagaidīt to brīdi, kad izkāpšu no autobusa un apkritīšu ap kaklu mazajai Annai. Tas mazais cilvēkbērns man tik šausmīgi pietrūka! Tā ir, ka neredzās kopš JŪNIJA.
Un Renāti uz mirklīti satikšu! Lai iedotu buču un pateiktu cik ļoti mīlu viņu!
Un tēti, un brāli! Mazo, mīļo brāli. Attālums visus kašķus aizmirst un atstāj tikai mīlestību.
Un māsiņu rīt satikšu! Šo brīdi gan es laikam esmu gaidījusi visvairāk šīs divas ar pusi nedēļas.
Protams, tik daudzus Jūs, mīļos, mīļos cilvēkbērnus nesatikšu šoreiz, bet visam savs laiks. Un jo ilgāks laiks, jo vairāk prieka tas nesīs, kad atnāks! ;)
Un pat kartupeļu talku gaidu. Kaut kā līdz šim brīdim man bija tāds - nu braukšu jau braukšu, bet kas tur liels. Man taču šeit ir tik labi. Bet nēē - I am so exited! Sajūta, ka mājās gadiem neesmu bijusi. Tik sens liekas 27. augusts. Tik daudz ir noticis, cik ikdienā notiek tiešām gada laikā.
Nu tad līdz svētdienai! Šis ir Igaunijas blogs. Braukt mājās - tas ir atvaļinājums arī no rakstīšanas. Ja sirds būs pilna un plūdīs pāri - es būšu savā mežā. Savā gaisa telpā. Bet kam tur ko plūst. Es braucu mājās. Mājas ir mājas, tur ir tikai miers un piederība.
Priekā, mīļie! Lai Jums brīnišķīgas, apburbuļojošas brīvdienas!
13.09.2012.
Klausos pleylisti ar nosaukumu MONKEY. Ir labs. :)
Līva pilnīgi noteikti ir sentimentāla. Visur un vienmēr. Sākot ar fizisku un garīgu atmiņu glabāšanu, krāšanu, skaitīšanu, mīļošanu...beidzot ar tīri kavēšanos. Jā.
Vispār savāda diena. Sajūta tāda kā piedzimt, aizmigt, piedzimt un dzīvot. Bet lietas jau vienmēr nāk un iet un lietām ir jāļauj nākt un iet. Tikai varētu tik ļoti nepieķerties. Bet pieķeršanās jau padara mūs par cilvēkiem. Tāda ir dzīves pamatjēga - būt cilvēkam. Cik cilvēcīgam, cik ķerošam, cik pieķerošam - katra paša izvēle un ziņa.
Dievs ir ciplanētietis. Zinājāt? Es tagad zinu, jo to mums mācīja filozofijā. Un es esmu ciplanētietis un visi ir ciplanētieši. Un mīlestība un filozofija ir tikai otrajā plānā.
Un no rītdienas es kruķus atstāšu skapī. Mācīšos staigāt. :)
Līva pilnīgi noteikti ir sentimentāla. Visur un vienmēr. Sākot ar fizisku un garīgu atmiņu glabāšanu, krāšanu, skaitīšanu, mīļošanu...beidzot ar tīri kavēšanos. Jā.
Vispār savāda diena. Sajūta tāda kā piedzimt, aizmigt, piedzimt un dzīvot. Bet lietas jau vienmēr nāk un iet un lietām ir jāļauj nākt un iet. Tikai varētu tik ļoti nepieķerties. Bet pieķeršanās jau padara mūs par cilvēkiem. Tāda ir dzīves pamatjēga - būt cilvēkam. Cik cilvēcīgam, cik ķerošam, cik pieķerošam - katra paša izvēle un ziņa.
Dievs ir ciplanētietis. Zinājāt? Es tagad zinu, jo to mums mācīja filozofijā. Un es esmu ciplanētietis un visi ir ciplanētieši. Un mīlestība un filozofija ir tikai otrajā plānā.
Un no rītdienas es kruķus atstāšu skapī. Mācīšos staigāt. :)
12.09.2012.
Es esmu officiāli Igaunijas latviešu kora dalībniece! Un mēs dziedāsim Dziesmu svētkos!
Bet vispār tas ir šausmīgi smieklīgs pasākums. Bet iedvesmojošs. Sēdi korī, dziedi un domā - cik tas ir sasodīti forši!
Un es šodien noslēdzu savu desmit dziesmu ciklu: "Atgriežoties pie pirmssākumiem atvadoties. Miniatūra." Par lellēm, kuras kāds augšā rausta. Par cilvēkiem, kuriem ir vairāk kā viens eksistences līmenis. Par Indigo bērniem un tiem, kuri redz vairāk. Par dzīvniekiem, krātiņiem un būriem. Par to, kā iemācīt tiem lidot. Par sauli un debesīm, par zvaigznēm dienās un mākoņiem naktīs. Par cilvēcības visādi neiespējami iespējamo valodu. Par mums.
Desmit īsas, melanholiski saldsērīgas dziesmas. Lai dziesmas dzīvības pavediens nepārtrūkst. Lai prieks plūst.
Saldus sapnīšus, mīļie mani!
Bet vispār tas ir šausmīgi smieklīgs pasākums. Bet iedvesmojošs. Sēdi korī, dziedi un domā - cik tas ir sasodīti forši!
Un es šodien noslēdzu savu desmit dziesmu ciklu: "Atgriežoties pie pirmssākumiem atvadoties. Miniatūra." Par lellēm, kuras kāds augšā rausta. Par cilvēkiem, kuriem ir vairāk kā viens eksistences līmenis. Par Indigo bērniem un tiem, kuri redz vairāk. Par dzīvniekiem, krātiņiem un būriem. Par to, kā iemācīt tiem lidot. Par sauli un debesīm, par zvaigznēm dienās un mākoņiem naktīs. Par cilvēcības visādi neiespējami iespējamo valodu. Par mums.
Desmit īsas, melanholiski saldsērīgas dziesmas. Lai dziesmas dzīvības pavediens nepārtrūkst. Lai prieks plūst.
Saldus sapnīšus, mīļie mani!
11.09.2012.
Mēs šovakar smagi mācījāmies. Dzīvi mācījāmies. Dzērām vīnu, ēdām tomātus kā piedevu intelektuāli pievilcīgām sarunām. Ēdām daudz, ļoti daudz, garšīgas lietas. Es būšu kļuvusi par dažādu sieru mīli. Arī mīksto sieru. Un zilo sieru... Man garšo siers.
Studijas - forši. Cilvēki ir lieliski. Itīpaši, ja esi uz laiku ar četrām kājām. Arta vispār man ir kā tāds trusītis Vinnijam Pūkam. Bez viņas būtu bez rokām. Un Mārtiņš pavada no punkta līdz punktam. Neatceros kā ir pašai nest savas mantas vai attaisīt durvis. Tiesa - tie tādi mazi gaismas stariņi melnās debesīs. Es ļoti gaidu to brīdi, kad tos kokus varēšu ieslēgt skapī. Ļoti, ļoti, ļoti.
Protams - es varēšu būt profesionāla lodes grūdēja un vesera metēja. Rokas kā svarcēlājam vecim būs.
Vēl - es laiku pēc studijām veltīšu zinātniski pētnieciskajam darbam "Kā kruķiem piestiprināt lietussargu".
Bet vispār jau ir baigi smieklīgi. Viss ir smieklīgi. Un ka'lai nav, ja esi maza koka lellīte, kuru aiz zīda diedziņiem kāds rausta diezgan ļoti neatkarīgi no Tevis? Apstājies un baudi. Viss notiek. :)
10.09.2012.
Pirms divām nedēļām es šajā laikā sēdēju viesnīcas istabiņā un, skatoties pa logu, mēģināju sajust to sajūtu kā būtu dzīvot šeit. Ārprāc, cik daudz var izdarīt divās nedēļās, cik daudz var notikt 14 dienās. Pilsētas sajūtu noteikti var sajust, arī izgaršot.
Pirmdiena. Man patīk pirmdienas. Tā ir jauna iespēja gaidīt piektdienu. Tāds kā jauns sākums. Kaut jauns sākums mums tiek dots katru rītu, jo katru rītu ir cita diena. Cita diena - citas iespējas.
Bet šodienas atklāsme - ar četrām kājām pa pilsētu ar iepirkumu maisiņiem - nekad vairs.
Saldus sapnīšus! :)
Pirmdiena. Man patīk pirmdienas. Tā ir jauna iespēja gaidīt piektdienu. Tāds kā jauns sākums. Kaut jauns sākums mums tiek dots katru rītu, jo katru rītu ir cita diena. Cita diena - citas iespējas.
Bet šodienas atklāsme - ar četrām kājām pa pilsētu ar iepirkumu maisiņiem - nekad vairs.
Saldus sapnīšus! :)
9.09.2012.
Māsai šodien dzimšanas diena. Trešā pēc kārtas. Ļoti, ļoti gribētu šodien viņai būt blakus...
Diena traka. Kā vecāki teica - ja nav uz vietas, kas piebremzē, tad Tevi no augšas kāds piebremzē. Šajā gadījumā - kruķi un sastieptas ceļgala saites.
Pēc nakts sapratu, ka tomēr nāksies meklēt igauņu traumpunktu. Aizgāju - mani pasūtīja trīs mājas tālāk. Man nav ne veselības kartes, ne apdrošināšanas. Un es esmu ārzemnieks. Izmisu un nokristīju šo zemi visos iespējami sliktākajos vārdos, savu loģiku, ka apdrošināšanu nevajadzēs arī. Paldies Madarai - saruna atdeva dzīvesprieku no rīta!
Un varbūt tāpēc, ka atguvu mieru, varbūt tāpēc, ka mani kāds ļoti sargā - viss beidzās tā, ka mani pierakstīja kā parasto maratona skrējēju (tā veikties - šodien bija Tallinas maratons), kuram sniegta pirmā palīdzība - diagnostika un apkope. Neesmu nevienā datubāzē, kā nelegālais imigrants, smieklīgi mazliet. Rezultāts - divas nedēļas kā kukainītim ar sešām ekstremitātēm.
Gribas jau teikt - tik ļoti Līviski.
Tāda lielos vilcienos ir mana svētdiena. Tallinas apskate kopā ar kursu, šoreiz gāja secen. Bet nevaru sūdzēties, ka garlaicīgi. Vienīgi gan - dzīve pēkšņi ir kļuvusi ļoti, ļoti lēna.
Priekā, mīļie!
8.09.2012.
Brie siers, baziliks, daudz bazilika, ķiršu vīns, vējš un kuģi aiz loga. Jaunatklājumu prieks.
Mūsu dzīvoklītim pievienojies vēl viens čehs. Mana gulta vēl tukša. Bet vakar ļoti jauki sapazināmies ar jauniņo un patiesībā arī ar vecajiem. Itālis dalījās savās mīlas bēdās un mūzikas priekos, es tikai mūzikas priekos.
Šodien kāds šāva aiz loga. Izrādījās, ka salūtu. Skrēju skatīties, kas notiek. Slikti piezemējos no trepēm, kāja netaisnojas. Un es esmu Tallinā, pat nemāku elastīgo saiti nopirkt.. Redzēs kā no rīta būs. Pagaidām es īsti pārvietoties nevaru, bet ir cerīgs skats uz nākotni. Evija uzzīmēja joda režģi, kaimiņš aizdeva vēl vienu spilvenu. Mēs tādi draudzīgi. :)
Priekā! Rīt būs brīnišķīga diena! Un man ir plāni lutināt kādu. Kādus. Un vispār - apburbuļojoši smaidīgi!
Mūsu dzīvoklītim pievienojies vēl viens čehs. Mana gulta vēl tukša. Bet vakar ļoti jauki sapazināmies ar jauniņo un patiesībā arī ar vecajiem. Itālis dalījās savās mīlas bēdās un mūzikas priekos, es tikai mūzikas priekos.
Šodien kāds šāva aiz loga. Izrādījās, ka salūtu. Skrēju skatīties, kas notiek. Slikti piezemējos no trepēm, kāja netaisnojas. Un es esmu Tallinā, pat nemāku elastīgo saiti nopirkt.. Redzēs kā no rīta būs. Pagaidām es īsti pārvietoties nevaru, bet ir cerīgs skats uz nākotni. Evija uzzīmēja joda režģi, kaimiņš aizdeva vēl vienu spilvenu. Mēs tādi draudzīgi. :)
Priekā! Rīt būs brīnišķīga diena! Un man ir plāni lutināt kādu. Kādus. Un vispār - apburbuļojoši smaidīgi!
7.09.2012.
Pirmo reizi ar mierīgu sirdi un smaidu saprotu - man nav iebildumu pieaugt.
Aiz loga vētra sit kuģus un lauž koku zarus. Mums, 71. istabā tā nes pārmaiņas.
Aiz loga vētra sit kuģus un lauž koku zarus. Mums, 71. istabā tā nes pārmaiņas.
6.09.2012.
Effective computer ussage, Philosophy and Introduction to Crossmedia - mīlu šo skolu un visu, kas te notiek. Mācīties ar prieku izrādās ir ne tikai iespējami, bet arī lieliski. Arī ballīte ar kursabiedriem pa foršākajiem vecpilsētas bāriem ir iespējama un lieliska. Un pirmais iespaids - pilnīgi neiespējams.
Iepazinos ar veselu baru brīnišķīgu cilvēku. Katru ar savu dzīves pieredzi, neviens nav šeit nācis kā balta lapa. Katram savs stāsts, savs mērķis un uzdevums. Viņi mani savāca burtiskā nozīmē pēc lekcijām, aizveda, kur man vajadzēja, izstāstīja dažādus ceļus un vēl sagādāja brīnišķīgu vakaru. Sagaida un atvadās kā tuvākie draugi, cieši apskaujot un velta vissiltākos un gaidītākos smaidus. Kurš teica, ka igauņi ir auksti un nemīl fizisku kontaktu?
Katru dienu šeit noslēdzas kāds posms. Šī visa ir tāda kā spēle, kurā Tu nevari izlaist nevienu gājienu. Visu laiku Tu ej uz priekšu, nezinot kas sagaidīs nākamajā lauciņā. Tu nevari pārlēkt kaut kam pāri vai izvēlēties citādu ceļu. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Ir jāiziet cauri visām fāzēm.
Tās ir dažādas sajūtas, kuras katra apciemo citā laikā, no kurām nevar un nedrīkst aizbēgt. Pirmā, protams, ir piedzīvojumu gars, aizrautība un saviļņojums, kurš nāk jau pirms paša ceļojuma. Kurš ierauj satraukuma pilnā virpulī un iegriež dienas spēli. Otrās nāk bailes, kad Tu kādā brīdī atver acis un saproti, ko esi izdarījis. Bailes no tā, ka Tu nezini kāda izvērtīsies Tava nākamā diena, kur Tu nonāksi, starp kādiem cilvēkiem. Kā reaģēs tie, kuri palika mājās. Vai es atradīšu ceļu, vai man tajā brīdī pietiks naudas, vai es nepalikšu viena, vai es spēšu par sevi parūpēties, vai es izdarīšu visu pareizi, vai es kaut ko neaizmirsīšu... Bailes par visu. Pat tādiem maznozīmīgiem sīkumiem, kuri mājās pat neienāk prātā.
Neizbēgami kādā mirklī apciemo vientulība. Varbūt kopā ar bailēm. Varbūt bailes noslēpušās vientulībā. Kad Tu izmisumā raudi spilvenā, jūtoties viens un pamests svešā pilsētā. Kad ej uz Rimi pēc plīša lāča ko samīļot, bet atgriezies ar pudeli vīna un glāzēm, zemeņu šokolādi un sēžot uz mola apmētājot ūdeni ar tomātiem, vēro kā no kuģa izkāpj četrdesmit mūķenes nesot aizdomīgu koka kasti. Un tā maģiskā sajūta, ka viss notiek sapnī, spēlē, citā realitātē, pasaulē, dimensijā... Tā brīnumainā sajūta, kad kopā saplūst viss vēl nepiedzīvotais un nāk pretim smaidot - apēd mani.
Un pēc vēl vesela lēruma sajūtu, prieka, laimes, mulsuma, trakuma...nāk miers. Kad Tu nāc pa ielu pēc pusnakts, lēnā garā nesteidzoties baudot nakti. Kad soļi liekas, saplūstam ar ielu un elpa ar gaisu. Kad liekas, ka Tava sirds sitas vienā ritmā ar pilsētu. Kad Tev pēkšņi ir brīnišķīgi plāni brīvdienām, kad Tu netīši apjaut, ka šonakt pirmo reizi mūžā pagaršoji zilo sieru, Kumu un vislieliskāko ķiršu alu pasaulē, jo Tevi vienkārši nostādīja fakta priekšā brīvi un Tu pakļaujies draudzīgai komandai - Tu ēdīsi, dzersi un priecāsies, jo esi viens no mums-, kopā ar cilvēkiem, ar kuriem kopā neviltoti smējies.
Ja būtu jāpasaka īsāk - šonakt pēdējais tomāts pazuda no kastes. Noslēdzās kāds posms. Protams, nāks citas, nāks vēl un vēl gājieni, jaunas un jaunas spēles ar jauniem un vēl nezināmiem lauciņiem, bet viss, kas ir noticis, lai kādas emocijas līdzi nesis, sagatavo tam, kas notiks rīt.
Priekā, mīļie!
5.09.2012. nakts
Es turu sevi pie vārda. Un ierakstus nedzēšu.
Bet papildināt ir vajadzība.
Lambrusko vēl joprojām ir ļoti labs draugs. Bet ir arī labāki draugi par to. Tomāti ir garšīgi, bet tikai tad, ja ir kur un ar ko tos ēst. Es esmu Tallinā un tā ir lieliska vieta gan tomātiem, gan dzirkstošam sarkanvīnam. Bet tikai tad, ja ir ar ko dalīties. Ir. Un ar to arī es teikšu arlabunakti. Par ballītēm, par prieku, par lieliskiem cilvēkiem, par tiem, kuri nāk un paliek.
Priekā!
Bet papildināt ir vajadzība.
Lambrusko vēl joprojām ir ļoti labs draugs. Bet ir arī labāki draugi par to. Tomāti ir garšīgi, bet tikai tad, ja ir kur un ar ko tos ēst. Es esmu Tallinā un tā ir lieliska vieta gan tomātiem, gan dzirkstošam sarkanvīnam. Bet tikai tad, ja ir ar ko dalīties. Ir. Un ar to arī es teikšu arlabunakti. Par ballītēm, par prieku, par lieliskiem cilvēkiem, par tiem, kuri nāk un paliek.
Priekā!
5.09.2012.
Katra diena jau pati par sevi ir kā lekcija.
Šodien sapratu, ka ir šausmīgi vientuļi. Un ka es esmu šausmīgi naiva.
Un es nesaprotu filozofiju. Un ka man nebija ne jausmas uz ko es parakstos, kad braucu šurp.
Viss jau ir skaisti, lieliski, superīgi, bet virs mājām ir pārāk biezi mākoņi. Man ļoti pietrūkst tā, kas palika mājās. Zem vārda mājas Jūs katrs varat atrast sevi vairākas reizes.
Ar sevi ir šausmīgi jāstrādā. Ir ļoti, ļoti daudz jādara, lai novērstu domas, ir jāpiespiež darīt lietas, lai kā to negribētos. Vienalga ko, kaut vai skaitīt kaķus pa logu - nedrīkst apsēsties un sākt domāt.
Došos ar tomātiem pie jūras apmētāt vientulību. Lai noslīkst šādi vakari, kad sēdi gultā un gribas raudāt. Un rīt būs brīnišķīga diena, kas peldēsies piedzīvojumos un jaunatklājumu priekā!
Šodien sapratu, ka ir šausmīgi vientuļi. Un ka es esmu šausmīgi naiva.
Un es nesaprotu filozofiju. Un ka man nebija ne jausmas uz ko es parakstos, kad braucu šurp.
Viss jau ir skaisti, lieliski, superīgi, bet virs mājām ir pārāk biezi mākoņi. Man ļoti pietrūkst tā, kas palika mājās. Zem vārda mājas Jūs katrs varat atrast sevi vairākas reizes.
Ar sevi ir šausmīgi jāstrādā. Ir ļoti, ļoti daudz jādara, lai novērstu domas, ir jāpiespiež darīt lietas, lai kā to negribētos. Vienalga ko, kaut vai skaitīt kaķus pa logu - nedrīkst apsēsties un sākt domāt.
Došos ar tomātiem pie jūras apmētāt vientulību. Lai noslīkst šādi vakari, kad sēdi gultā un gribas raudāt. Un rīt būs brīnišķīga diena, kas peldēsies piedzīvojumos un jaunatklājumu priekā!
4.09.2012.
Pirmās lekcijas - pirmie slīcināmie kucēni.
Filozofiju es tiešām varētu noslīcināt. Kaut ko tik drausmīgu vēl neesmu mācījusies. Mājas literatūra ir interesanta, bet lekcija bija tiešām kaut kas tik briesmīgs, ka sarkstošas smieklu lēkmes mijās ar vēlmi bēgt. Smiekli ne jau par mācību vielu vai pasniedzējas jokiem.
Mani dzīvnieciņi baloži nu jau kuplā skaitā knābā pie loga. Baltajam, kurš mani pamodināja agrāk par modinātāju un pēc tam vakarā atkal, piedāvāju izlikt izbāzta balta baloža putnubiedēkli. Aizlidoja. Vairs nav rādījies. Bet gan jau no rīta draugs atkal būs klāt.
Ir cilvēki, kuri šeit mani turpina pozitīvi pārsteigt. Par to prieks. Vispār par visu prieks. Kaut mājas darbiem pieķērusies vēl neesmu - es baudu Tallinu. Un pirmajās nedēļās - kad tad vēl ja ne tagad.
Pēc šī bloga ieraksta iešu spēlēt savas dziesmas uz jahtu ostu, savam jaunatklātajam draugam. Baudīt tomātu reibumu un nakts vieglā lietutiņa spirdzinājumu. Romantiska pilsēta. Bet brīžiem, kā ar knīpstangām rauj Tev ārā bērnību. Bet tā jau nav pilsēta, tā ir vientulība.
Istabas gals vēljoprojām tukšs. Baidos, ka man tā ir iepaticies un otru iemītnieku vairs negaidu... :)
Priekā! Lai brīnumaina nakts!
Filozofiju es tiešām varētu noslīcināt. Kaut ko tik drausmīgu vēl neesmu mācījusies. Mājas literatūra ir interesanta, bet lekcija bija tiešām kaut kas tik briesmīgs, ka sarkstošas smieklu lēkmes mijās ar vēlmi bēgt. Smiekli ne jau par mācību vielu vai pasniedzējas jokiem.
Mani dzīvnieciņi baloži nu jau kuplā skaitā knābā pie loga. Baltajam, kurš mani pamodināja agrāk par modinātāju un pēc tam vakarā atkal, piedāvāju izlikt izbāzta balta baloža putnubiedēkli. Aizlidoja. Vairs nav rādījies. Bet gan jau no rīta draugs atkal būs klāt.
Ir cilvēki, kuri šeit mani turpina pozitīvi pārsteigt. Par to prieks. Vispār par visu prieks. Kaut mājas darbiem pieķērusies vēl neesmu - es baudu Tallinu. Un pirmajās nedēļās - kad tad vēl ja ne tagad.
Pēc šī bloga ieraksta iešu spēlēt savas dziesmas uz jahtu ostu, savam jaunatklātajam draugam. Baudīt tomātu reibumu un nakts vieglā lietutiņa spirdzinājumu. Romantiska pilsēta. Bet brīžiem, kā ar knīpstangām rauj Tev ārā bērnību. Bet tā jau nav pilsēta, tā ir vientulība.
Istabas gals vēljoprojām tukšs. Baidos, ka man tā ir iepaticies un otru iemītnieku vairs negaidu... :)
Priekā! Lai brīnumaina nakts!
3.09.2012.
Atklāšanas ceremonija igauniski. Neko nesapratu, bet diena tā pat lieliska!
Iepazinu atkal vecpilsētu un jau atkal pārliecinājos par Bogga Pott šarmu un pievilcīgajām cenām. Atgriezos atkal pie gaļas ar domu, ka lai nu ko, bet ēdiena ziņā sevi neierobežošu.
Nopirku zīmuļu kasti un akvareļu bloku. Vieta, kur ne tikai muzikāli izlikt šeit sakrātās emocijas. Cilvēki kokonos sapņo par jūru. Un citi, sēžot un tiem, bauda skatu uz jūru un pilsētas pievilcību.
Un pastaiga ar jauniegūto latviešu draugu pa akmeņaino jūrmalu. Un kuģi mani vēljoprojām apbur ar savu majestātisko slīdēšanu un dobjajām taurēm.
Rīt sākas lekcijas. Šonakt vēl laiks Lambrusko no krūzēm, mazliet tomātiem un nakts valdzinājumam.
Lai brīnišķīga šī nakts! Priekā!
Iepazinu atkal vecpilsētu un jau atkal pārliecinājos par Bogga Pott šarmu un pievilcīgajām cenām. Atgriezos atkal pie gaļas ar domu, ka lai nu ko, bet ēdiena ziņā sevi neierobežošu.
Nopirku zīmuļu kasti un akvareļu bloku. Vieta, kur ne tikai muzikāli izlikt šeit sakrātās emocijas. Cilvēki kokonos sapņo par jūru. Un citi, sēžot un tiem, bauda skatu uz jūru un pilsētas pievilcību.
Un pastaiga ar jauniegūto latviešu draugu pa akmeņaino jūrmalu. Un kuģi mani vēljoprojām apbur ar savu majestātisko slīdēšanu un dobjajām taurēm.
Rīt sākas lekcijas. Šonakt vēl laiks Lambrusko no krūzēm, mazliet tomātiem un nakts valdzinājumam.
Lai brīnišķīga šī nakts! Priekā!
2.09.2012.
Es pieradināju mājdzīvnieku, kurš līdzi atveda arī draugus. Balodi. Viņš man tagad katru rītu ar knābi sit pa logu pēc maizītes. Dažreiz vienkārši atlido uz palodzes un skatās. Dažreiz ar draugiem. Nosaucu viņu par Sniegu.
Un es rūpējos par savu koši sārto Alpu Vijolīti. Atradu viņai baltu metāla podiņu, tādu romantiski pievilcīgu. Mājās puķes neturas, šeit gribas par kādu rūpēties. Es jūtu, ka viņa sadraudzēsies ar Sniegu. Abi uz palodzēm, tikai stikls pa vidu. Tā būs ilga mīlestība, līdz pēdējam ziedam un tad atkal.
Bijām ar čehieti Vikiju un otru latvieti no mūsu bloka uz vecpilsētu. Uzkāpām baznīcas tornī, pieveicot 258 augstus akmens pakāpienus. Redzējām jūru tālāk par horizontu un saliekušos pasauli, kā loku uz Ķīnu. Baltas jahtiņas peldēja prom no saules un sarkani māju jumti laistījās svētdienas saulē. Skaisti. Kad saņemšos beidzot bildes pārlādēt - padalīšos ar telefonfoto.
Bija filmu vakars. Noskatījāmies Loraxu ar Artu. Forša filmiņa. Traki salda, tā pat kā mūsu jifte ar mākslīgi raibiem sintētikas māršmeloviem. Un Igauņu tradicionālās mandeles Līvas izpildījumā. Lielisks vakars. Esmu atradusi cilvēku šeit, ar kuru peldēt sarunās laikam neķerot.
Patiesībā tas šeit ir šausmīgi svarīgi. Atrast kaut ko kam pieķerties. Tagad saprotu, ka pirmās dienas pagāja meklējot to punktu, kur piesieties, lai kāptu tālāk. Ja nav atspēriena, var nokrist un tā arī neieiet tajā ritmā, kas vajadzīgs, lai izturētu pilnīgi jaunā pasaulē. Bet man ir, esmu piesējusi drošības jostu trīs vietās - man ir par ko rūpēties, man ir ko gaidīt, man ir ar ko dalīties. Un nevis mājās, bet šeit. Kur visi esam vienā katlā, vienā situācijā ar vienu vajadzību - pielāgoties.
Cilvēks jau vispār dzīvo meklējot īpašo sīkumos, jo sīkumi īpašas padara lielās lietas.
Lai saldi sapņi, lai salda diena un PRIEKĀ! Mīlu jūs,
Jūsu Putnu tante kuģu vērotāja Tallinas kreisā iezemiete Līva
Bija filmu vakars. Noskatījāmies Loraxu ar Artu. Forša filmiņa. Traki salda, tā pat kā mūsu jifte ar mākslīgi raibiem sintētikas māršmeloviem. Un Igauņu tradicionālās mandeles Līvas izpildījumā. Lielisks vakars. Esmu atradusi cilvēku šeit, ar kuru peldēt sarunās laikam neķerot.
Patiesībā tas šeit ir šausmīgi svarīgi. Atrast kaut ko kam pieķerties. Tagad saprotu, ka pirmās dienas pagāja meklējot to punktu, kur piesieties, lai kāptu tālāk. Ja nav atspēriena, var nokrist un tā arī neieiet tajā ritmā, kas vajadzīgs, lai izturētu pilnīgi jaunā pasaulē. Bet man ir, esmu piesējusi drošības jostu trīs vietās - man ir par ko rūpēties, man ir ko gaidīt, man ir ar ko dalīties. Un nevis mājās, bet šeit. Kur visi esam vienā katlā, vienā situācijā ar vienu vajadzību - pielāgoties.
Cilvēks jau vispār dzīvo meklējot īpašo sīkumos, jo sīkumi īpašas padara lielās lietas.
Lai saldi sapņi, lai salda diena un PRIEKĀ! Mīlu jūs,
Jūsu Putnu tante kuģu vērotāja Tallinas kreisā iezemiete Līva
1.09.2012.
Šodien tikai lija. Un lija.
Bet mums tagad būs filmu liste, kurā pirmā filma ir The Bucket List (2007) un otrā One Day (2011), bet gan jau, ka arī visa liste kādreiz būs šeit. Katrā ziņā man šeit būs kāds, ar kuru tās filma skatīties, runāt, dziedāt - kāds draugs. Šodien sapratu - man šeit ir kāds draugs. Laba sajūta. Drošības sajūta.
Esot šeit, kas man būtībā ir sveša pilsēta, kurā nav neviena mīļā, tuvā cilvēka, ir viegli nobīties. Ir viegli justies vientuļam, ir viegli apmaldīties. Bet pirmā lieta, ko esot šeit ir jāsaprot - nedrīkst. Visu laiku ir jātur sevi rokās, visu laiku ir jāmeklē pašam un jāiet pašam. Ir jābūt stipram, nedrīkst atcerēties un domāt par tām lietām, kas pietrūkst. Vēl ne. Tagad, pašā sākumā mājas nedrīkst vilkt līdzi, jo šeit vēl nav pieķeršanos, kas tās atspēkotu. viss ir jauns. Šis ir tas laiks, kad ar smaidu uz lūpām un sirdī jāskrien iekšā vistrakākajos piedzīvojumos.
No manis pašas ir atkarīgs tas, cik labi es šeit jūtos un kā mani ietekmē tas, kas notiek. Un jā, es zinu, ka jūtos labi un jutīšos labi. Jo citādi nedrīkst ļaut. Šī nu dzīvē ir tā reize, kad optimisma līmenis jātur augstākajā pakāpē, jo tad arī vēlāk tas izdosies automātiski un šie būs lieliskākie gadi mūžā!
Priekā mīļie! Lai saldi sapņi!
Bet mums tagad būs filmu liste, kurā pirmā filma ir The Bucket List (2007) un otrā One Day (2011), bet gan jau, ka arī visa liste kādreiz būs šeit. Katrā ziņā man šeit būs kāds, ar kuru tās filma skatīties, runāt, dziedāt - kāds draugs. Šodien sapratu - man šeit ir kāds draugs. Laba sajūta. Drošības sajūta.
Esot šeit, kas man būtībā ir sveša pilsēta, kurā nav neviena mīļā, tuvā cilvēka, ir viegli nobīties. Ir viegli justies vientuļam, ir viegli apmaldīties. Bet pirmā lieta, ko esot šeit ir jāsaprot - nedrīkst. Visu laiku ir jātur sevi rokās, visu laiku ir jāmeklē pašam un jāiet pašam. Ir jābūt stipram, nedrīkst atcerēties un domāt par tām lietām, kas pietrūkst. Vēl ne. Tagad, pašā sākumā mājas nedrīkst vilkt līdzi, jo šeit vēl nav pieķeršanos, kas tās atspēkotu. viss ir jauns. Šis ir tas laiks, kad ar smaidu uz lūpām un sirdī jāskrien iekšā vistrakākajos piedzīvojumos.
No manis pašas ir atkarīgs tas, cik labi es šeit jūtos un kā mani ietekmē tas, kas notiek. Un jā, es zinu, ka jūtos labi un jutīšos labi. Jo citādi nedrīkst ļaut. Šī nu dzīvē ir tā reize, kad optimisma līmenis jātur augstākajā pakāpē, jo tad arī vēlāk tas izdosies automātiski un šie būs lieliskākie gadi mūžā!
Priekā mīļie! Lai saldi sapņi!
31.08.2012.
Šodien man gribas mājās. Trešā orientācijas diena.
No rīta bijām bibliotēkas ekskursijā. Bibliotēka viņiem ir patīkama. Tā pat kā viss šeit. Igauņi spiež uz telpu iekšpusi. Neglītās padomju blokmājās iekšā var būt brīnišķīgas lietas. Viņi bieži renovē tikai iekšpusi. Tas ir veids, kā ietaupīt un vairāk naudas atlicināt iekšdarbiem. Līdz ar to visas sabiedriskās ēkas Tallinā ir lieliskā stāvoklī, atjaunotas un sakoptas.
Bet pati ekskursija bija garlaicīga - apmēram tā kā maziem bērniem stāstītu kā pareizi sūkāt čupa čupu.
Bija pirmā tikšanās ar manu kursu un BFM skolas biedriem. Tur gan es mazliet aplauzos. Studijas sešas dienas nedēļā. Otrdienās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Protams, interesanti priekšmeti un tā. Bet trīs reizes nedēļā 8:15 jāceļas uz angļu valodu. Mana plānotā krievu valoda nespīd. Mums visi priekšmeti sarakstos ir obligātie un jau tikai ar tiem par 6 punktiem pārsniegts ieteicamais kredītpunktu daudzums. Arī laika, kad to ielikt vienkārši fiziski nav.
Vispār izskatās, ka pirmo semestri noteikti es to vien darīšu kā mācīšos. Protams, tāpēc jau es šeit esmu.
Bet es esmu rūķītis. Zilos svārkos ar milzīgu smaidu un mirdzošām acīm atdūros pret sienu un smīniem. Es ļoti ceru, ka man ir maldīgs iespaids par savu kursu.
Atklāju, ka man nepatīk ballēties, vazāties naktīs apkārt, tusēt visu laiku baros, ka esmu kautrīga un bailīga. Kā trusis. Jā - rūķis trusis. Brīnišķīgi.
Bet vispār jau dzīve skaista. Mūsu blokā ievācās čehiete šodien. Mācās krievu valodā par tulku maģistros. Par maģistra darbu tulko bērnu grāmatu par puisīti, suni un kaķi. Esot smieklīga.
Šonakt kuģis tikai viens. Piektdienā visi jūrā. Arī cilvēkiem no kojām jūra līdz ceļiem piektdienas naktī.
Priekā!
Subscribe to:
Posts (Atom)