Šodien tikai lija. Un lija.
Bet mums tagad būs filmu liste, kurā pirmā filma ir The Bucket List (2007) un otrā One Day (2011), bet gan jau, ka arī visa liste kādreiz būs šeit. Katrā ziņā man šeit būs kāds, ar kuru tās filma skatīties, runāt, dziedāt - kāds draugs. Šodien sapratu - man šeit ir kāds draugs. Laba sajūta. Drošības sajūta.
Esot šeit, kas man būtībā ir sveša pilsēta, kurā nav neviena mīļā, tuvā cilvēka, ir viegli nobīties. Ir viegli justies vientuļam, ir viegli apmaldīties. Bet pirmā lieta, ko esot šeit ir jāsaprot - nedrīkst. Visu laiku ir jātur sevi rokās, visu laiku ir jāmeklē pašam un jāiet pašam. Ir jābūt stipram, nedrīkst atcerēties un domāt par tām lietām, kas pietrūkst. Vēl ne. Tagad, pašā sākumā mājas nedrīkst vilkt līdzi, jo šeit vēl nav pieķeršanos, kas tās atspēkotu. viss ir jauns. Šis ir tas laiks, kad ar smaidu uz lūpām un sirdī jāskrien iekšā vistrakākajos piedzīvojumos.
No manis pašas ir atkarīgs tas, cik labi es šeit jūtos un kā mani ietekmē tas, kas notiek. Un jā, es zinu, ka jūtos labi un jutīšos labi. Jo citādi nedrīkst ļaut. Šī nu dzīvē ir tā reize, kad optimisma līmenis jātur augstākajā pakāpē, jo tad arī vēlāk tas izdosies automātiski un šie būs lieliskākie gadi mūžā!
Priekā mīļie! Lai saldi sapņi!
No comments:
Post a Comment