No rīta neaizgāju pildīt fotografēšanas mājas darbu, jo nolēmu, ka gultā drošāk kā vētrā un lietū. Pat lielā suņa vīrs šodien savu zirgu pastaigā neveda - tātad, viss skaidrs. Bet vispār laiks traks. Latvijā tāda nav. Mēs tomēr esam uz ziemeļiem. Nabaga itālis Mikels vispār nezināja kur likties. Gāja uz balkona pīpēt satinies mētelī kā eskimoss.
Iepazinos ar kursabiedru Mike. Tiešām foršs čalis. Tāds pofigists, ka pilnīgi mirdz savā brīvībā. Un tā bārdiņa... Viņam ir draugs Mikele (jā, man te visi tādi Mike un Mikeli), kurš ir apgarots savā būtībā un nēsā adītu šallīti arī vasarā. Tā vismaz kurss runā. Bet es nespēju noliegt faktu, ka viņi abi izskatās lieliski.
Kursam rīt ballīte. Spāņu vakars pie Nikkes. Prieks prieku galā, bet tāpēc varētu gadīties, ka mani pirkstiņi netrāpīs pa taustiņiem vakarā. ;)
Un es laikam šeit tikšu vaļā no savas cilvēkuzaudēšanas un atkalkautkonetāizdarīju un viņivisiaizbegs paranojas. Varbūt pat no esesmumazamazakaza arī. Tas tā, ar jokiem un pavisam nopietni. Ja rok dziļāk, tad to varētu iztulkot arī kā - iemācīšosdzīvottikaibaudotunlidojotbrīvībālaimīgsputnēnsmazs.
Un jau atkal varu teikt - jo ir kāds te dikti foršs cilvēkbērns. Un jo es dziedu katru vakaru. Un atkal spēju to darīt ar prieku. Un mīlestību pret gaisu.
Atkal viss ir baigi forši. Tagad tā katru vakaru? Jāāāā. Līdz galam un tālāk! Priekā! :)
P.s. Šī filma... Brīžiem jānoskatās, lai neizaugtu par tālu no šīs laimes zemes bērnības.
No comments:
Post a Comment