Piedodiet par vakardienu. Viens ieraksts izlaists, bet tā laikam drīkst piektdienās? It īpaši, ja ir pudele ruma un zemeņu mohito. Un dziļdomīgi lieliskas sarunas līdz pieciem rītā uz balkona.
Un ja sestdienas rīts mostas ar sajūtu, ka mutē ir kāds nomiris. Jau ilgi. Un kāds no viena gala mēģinājis viņu dedzināt.
Piektdien bija savāda diena. Pēdējā diena uz kruķiem. "Nuino mess" - cute guy. Tā manus kruķus iesauca kursa foršie igauņi. Tagad šis jaukais puisis iemitinājies dziļi skapī un Līva laimīga skraida apkārt kā no jauna piedzimusi. Tiesa, esmu jau arī. Pēc divām nedēļām ar sasietām kājām ir sajūta, ka pēkšņi atgūta brīvība. Nekad neesmu tik ļoti novērtējusi spēju staigāt. Var attaisīt durvis, paņemt iepirkumu groziņu, pārvietoties ātrāk par 1km/h, neatgādināt bruņurupuci, ar kruķi nekāpt angļu valodas skolotājai uz kurpēm... Atkal sajust pilsētu zem kājām.
Piektdien atradām ar Artu arī lielisku kafejnīciņu. Ģimene uztaisījusi pati savām rokām omulīgi omulīgu vietiņu, kurā par griesti izlikti no kafijas pupiņu maisiem. Un ģitāras karājas pie sienas. Un ja mani atlasē nepasūtīs - spēlēšu tur koncertu. Pirmo Tallinā!
Vispār es esmu sailgojusies pēc skolas aulas. Nekur nav tik īpaša noskaņa un lieliska skaņa!
Un sestdiena. Viss, ko es varu pateikt - smieklīgi. Dienas pēc ballītēm man vienmēr asociējas ar lielu devu smieklu par visstulbākajām lietām un pilnīgi nesmieklīgiem jokiem, kuri ļoti cieši vijas ar nožēlojamību. Tā doma no rīta - kaut es nekad nebūtu piedzimis... Nekad nedzeršu kopā ar tomātiem! Jā, kā tad...
Tiesa. Savu valsti (This is my home and my country - my bed!) pametu tikai uz stundiņu, lai aizbrauktu līdz etnotirdziņam rāclaukumā. Tiesa, izniekots laiks. Ja neskaita svaigā gaisa pieplūdumu savītušā cilvēkā un saprašanu, cik ļoti gribas atgriezties mājās, ko sauc par gultu. Wasted day, kaut nenoliegšu, ka bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem visu dienu nogulēt - ir labi.
Vakaru noslēdzām ar Benny and June. Jau bija piemirsies, cik lielu devu filozofiskās dzīves patiesības tā sevī slēpj un cik ļoti man to vajadzēja atgādināt! Katrs vakars lieliskāks. Un ir izaicinājums - saglabāt progresu!
Priekā, mīļie! Viss ir visiem forši!
No comments:
Post a Comment