Studijas - forši. Cilvēki ir lieliski. Itīpaši, ja esi uz laiku ar četrām kājām. Arta vispār man ir kā tāds trusītis Vinnijam Pūkam. Bez viņas būtu bez rokām. Un Mārtiņš pavada no punkta līdz punktam. Neatceros kā ir pašai nest savas mantas vai attaisīt durvis. Tiesa - tie tādi mazi gaismas stariņi melnās debesīs. Es ļoti gaidu to brīdi, kad tos kokus varēšu ieslēgt skapī. Ļoti, ļoti, ļoti.
Protams - es varēšu būt profesionāla lodes grūdēja un vesera metēja. Rokas kā svarcēlājam vecim būs.
Vēl - es laiku pēc studijām veltīšu zinātniski pētnieciskajam darbam "Kā kruķiem piestiprināt lietussargu".
Bet vispār jau ir baigi smieklīgi. Viss ir smieklīgi. Un ka'lai nav, ja esi maza koka lellīte, kuru aiz zīda diedziņiem kāds rausta diezgan ļoti neatkarīgi no Tevis? Apstājies un baudi. Viss notiek. :)
No comments:
Post a Comment