Un es rūpējos par savu koši sārto Alpu Vijolīti. Atradu viņai baltu metāla podiņu, tādu romantiski pievilcīgu. Mājās puķes neturas, šeit gribas par kādu rūpēties. Es jūtu, ka viņa sadraudzēsies ar Sniegu. Abi uz palodzēm, tikai stikls pa vidu. Tā būs ilga mīlestība, līdz pēdējam ziedam un tad atkal.
Bijām ar čehieti Vikiju un otru latvieti no mūsu bloka uz vecpilsētu. Uzkāpām baznīcas tornī, pieveicot 258 augstus akmens pakāpienus. Redzējām jūru tālāk par horizontu un saliekušos pasauli, kā loku uz Ķīnu. Baltas jahtiņas peldēja prom no saules un sarkani māju jumti laistījās svētdienas saulē. Skaisti. Kad saņemšos beidzot bildes pārlādēt - padalīšos ar telefonfoto.
Bija filmu vakars. Noskatījāmies Loraxu ar Artu. Forša filmiņa. Traki salda, tā pat kā mūsu jifte ar mākslīgi raibiem sintētikas māršmeloviem. Un Igauņu tradicionālās mandeles Līvas izpildījumā. Lielisks vakars. Esmu atradusi cilvēku šeit, ar kuru peldēt sarunās laikam neķerot.
Patiesībā tas šeit ir šausmīgi svarīgi. Atrast kaut ko kam pieķerties. Tagad saprotu, ka pirmās dienas pagāja meklējot to punktu, kur piesieties, lai kāptu tālāk. Ja nav atspēriena, var nokrist un tā arī neieiet tajā ritmā, kas vajadzīgs, lai izturētu pilnīgi jaunā pasaulē. Bet man ir, esmu piesējusi drošības jostu trīs vietās - man ir par ko rūpēties, man ir ko gaidīt, man ir ar ko dalīties. Un nevis mājās, bet šeit. Kur visi esam vienā katlā, vienā situācijā ar vienu vajadzību - pielāgoties.
Cilvēks jau vispār dzīvo meklējot īpašo sīkumos, jo sīkumi īpašas padara lielās lietas.
Lai saldi sapņi, lai salda diena un PRIEKĀ! Mīlu jūs,
Jūsu Putnu tante kuģu vērotāja Tallinas kreisā iezemiete Līva
Bija filmu vakars. Noskatījāmies Loraxu ar Artu. Forša filmiņa. Traki salda, tā pat kā mūsu jifte ar mākslīgi raibiem sintētikas māršmeloviem. Un Igauņu tradicionālās mandeles Līvas izpildījumā. Lielisks vakars. Esmu atradusi cilvēku šeit, ar kuru peldēt sarunās laikam neķerot.
Patiesībā tas šeit ir šausmīgi svarīgi. Atrast kaut ko kam pieķerties. Tagad saprotu, ka pirmās dienas pagāja meklējot to punktu, kur piesieties, lai kāptu tālāk. Ja nav atspēriena, var nokrist un tā arī neieiet tajā ritmā, kas vajadzīgs, lai izturētu pilnīgi jaunā pasaulē. Bet man ir, esmu piesējusi drošības jostu trīs vietās - man ir par ko rūpēties, man ir ko gaidīt, man ir ar ko dalīties. Un nevis mājās, bet šeit. Kur visi esam vienā katlā, vienā situācijā ar vienu vajadzību - pielāgoties.
Cilvēks jau vispār dzīvo meklējot īpašo sīkumos, jo sīkumi īpašas padara lielās lietas.
Lai saldi sapņi, lai salda diena un PRIEKĀ! Mīlu jūs,
Jūsu Putnu tante kuģu vērotāja Tallinas kreisā iezemiete Līva
No comments:
Post a Comment