Pirmās lekcijas - pirmie slīcināmie kucēni.
Filozofiju es tiešām varētu noslīcināt. Kaut ko tik drausmīgu vēl neesmu mācījusies. Mājas literatūra ir interesanta, bet lekcija bija tiešām kaut kas tik briesmīgs, ka sarkstošas smieklu lēkmes mijās ar vēlmi bēgt. Smiekli ne jau par mācību vielu vai pasniedzējas jokiem.
Mani dzīvnieciņi baloži nu jau kuplā skaitā knābā pie loga. Baltajam, kurš mani pamodināja agrāk par modinātāju un pēc tam vakarā atkal, piedāvāju izlikt izbāzta balta baloža putnubiedēkli. Aizlidoja. Vairs nav rādījies. Bet gan jau no rīta draugs atkal būs klāt.
Ir cilvēki, kuri šeit mani turpina pozitīvi pārsteigt. Par to prieks. Vispār par visu prieks. Kaut mājas darbiem pieķērusies vēl neesmu - es baudu Tallinu. Un pirmajās nedēļās - kad tad vēl ja ne tagad.
Pēc šī bloga ieraksta iešu spēlēt savas dziesmas uz jahtu ostu, savam jaunatklātajam draugam. Baudīt tomātu reibumu un nakts vieglā lietutiņa spirdzinājumu. Romantiska pilsēta. Bet brīžiem, kā ar knīpstangām rauj Tev ārā bērnību. Bet tā jau nav pilsēta, tā ir vientulība.
Istabas gals vēljoprojām tukšs. Baidos, ka man tā ir iepaticies un otru iemītnieku vairs negaidu... :)
Priekā! Lai brīnumaina nakts!
No comments:
Post a Comment