Cilvēks ir viens interesants radījums.
Cilvēka personība ir savīta no tik dažādiem pavedieniem, ka katrs pats bieži nevar iedomāties, kur radusies tāda vai šāda personības šķautne. Un kad par to sāk domāt - var tikai iepeldēt dziļāk un dziļāk. Visi dzīvi sākt analizēt, kā kurš kurā brīdī ir Tevi ietekmējis. Vai to vispār drīkst? Un tomēr. Ko tad, ja patiesībā svarīgu ietekmi atstājis kāda nejauša garāmgājēja smaids pirms desmit gadiem?
Es šodien par to aizdomājos. Šajā gadījumā par to, cik ļoti man ir vajadzība par kādu rūpēties. Par rūpēšanos vēl sīkums. Bet cik viegli es pieķeros. Cik viegli es iemīlos un uzticos.
Sāku rakt atmiņās par to, kas mani tādu veidojis. Vai vecvecmāmiņa, kura vienmēr izlīdzināja manu dusmu grumbās savilkto pierīti: "Meitiņ, cilvēki ir jāmīl! Nu kurš tad cits viņus mīlēs, ja ne mēs?" Vai vecāki? Kuri izskatās tik vienkārši, ka liekas, ka pasaule ir rozā un pūkaina. Vai māsa? Kura atnesa uz šo pasauli tik daudz gaismas, ka acis vēl nav atguvušas spēju redzēt ēnas? Vai visi apkārtējie, kuru vienmēr bijis tik daudz? Ka vienmēr bijis tik daudz, ko mīlēt? Vai varbūt man vienmēr bijis bail pazaudēt, tāpēc labāk ātrāk pieķerties?
Pirms braukšanas uz šejieni Tu teici: "Līvū, uzmanies! Sargi sirsniņu! Tev tomēr arī tā ir tikai viena."
Puišu un tāda veida attiecību ziņā nosargāšu. Nieki. Bet biju piemirsusi, ka draugi sirsniņā aizņem daudz lielāku un dārgāku vietu. Un to, cik viegli ir aizņemt to vietu, ja saproti, ka tas lācis runā līdzīgā valodā. Tagad jau forši. Es varu priecāties un lidināties savā trakumā un bērnišķīgajā vājprātā.
Bet kas ir tas par mošķīti, kurš šad tad iebaksta un liek sarauties nobīstoties? Un kurš sēž uz pleca un čukst: "Nedari cilvēkiem pāri? Nenobiedē?"
Es negribu nevienam nodarīt pāri. Es negribu nobiedēt. Es negribu aizbiedēt.
Viss patiesībā ir tik vienkārši, ja cilvēks dzīvo kā cilvēks, kā daba tam atvēlējusi dzīvot. Bet tad, kad viņš sāk domāt - daba atkāpjas nespēcīga.
Protams, iešu uzrakstīt dziesmu par šo. Ielikšu notīs un viss pazudīs bumbiņās kā vienmēr. Lai šad tad izdziedātu un vēlreiz atgādinātu - viss kārtībā.
Detalizēts izklāsts par kursa krieviem, priekiem, ātriem igauņiem un citiem rūķiem - rīt. Priekā!
No comments:
Post a Comment