Katra diena jau pati par sevi ir kā lekcija.
Šodien sapratu, ka ir šausmīgi vientuļi. Un ka es esmu šausmīgi naiva.
Un es nesaprotu filozofiju. Un ka man nebija ne jausmas uz ko es parakstos, kad braucu šurp.
Viss jau ir skaisti, lieliski, superīgi, bet virs mājām ir pārāk biezi mākoņi. Man ļoti pietrūkst tā, kas palika mājās. Zem vārda mājas Jūs katrs varat atrast sevi vairākas reizes.
Ar sevi ir šausmīgi jāstrādā. Ir ļoti, ļoti daudz jādara, lai novērstu domas, ir jāpiespiež darīt lietas, lai kā to negribētos. Vienalga ko, kaut vai skaitīt kaķus pa logu - nedrīkst apsēsties un sākt domāt.
Došos ar tomātiem pie jūras apmētāt vientulību. Lai noslīkst šādi vakari, kad sēdi gultā un gribas raudāt. Un rīt būs brīnišķīga diena, kas peldēsies piedzīvojumos un jaunatklājumu priekā!
No comments:
Post a Comment