The only rule to live is to love.
Dievam visi bērni mīļi.
Cilvēces cilvēcības jautājums ir vai mīlēt. Kā mīlēt. Ko mīlēt.
Neaiziet uz skolu, lai mazgātu veļu. Četras stundas veļas istabā klausīties vecās dziesmas un veļas mašīnas rūkoņā. Izbaudīt Tallinu un filozofiju. Jā, izbaudīt. Pagājušas daudzas stundas, kopš izmisuma par baltu lapu mājas darba vietā. Un cik daudz šajās stundās var notikt.
Var stāvēt uz balkona, ēdot tomātus un jūtot, kā Tavas sirds ritms saiet kopā ar pasaules sirds ritmu. Domāt par cilvēku dzīves stāstiem, mērķiem un cerībām. Par cilvēku dzīvēm. Par savu dzīvi. Par tiem mazajiem brīžiem, kad aizpeldi domās par to, ka aizlido. Dzīve aizlido un Tevi aiznes līdzi.
Par bailēm aizdomājies. Par to, ka vēlme redzēt, vēlme izbaudīt un piedzīvot spēj pārspēt bailes. Par to cik Tu spēj būt absurds, bet tomēr cik lieliski ir tādam būt.
Absurdi. Tāds laikam ir šis mans vakars. Filozofijas un mīlestības pilna galva. Mīlestības. Tas laikam ir skaistākais vārds, ko es zinu, jo iemieso dzīves pamatjēgu. Pamatjēga ir mīlēt. Tu dzīvo kamēr mīli, kamēr mīli Tu dzīvo.
Bet var arī nestāvēt uz balkona. Var aizmigt uz spilvena, klusi siekalojoties par sapnī redzamo šokolādes saldējumu ar dubulto sīrupu, mājas ceptā vafelē ar karameļu kraukšķīšiem. Un būt laimīgs. Ir pilnīgi vienalga kur Tu esi, ko Tu dari. Galvenais ir būt laimīgam. Spēt sajust sajūtu, ka turi sevi savās rokās, jūties brīvs un spējīgs darīt to, kāpēc Tu spēj mīlēt.
Aizmiedz, mīļais. Un sapņos skrien pāri savām pļavām. Reibsti un plūsti.
Priekā!
No comments:
Post a Comment