Šodien prieks plūst pāri priekam un es nevaru sagaidīt to brīdi, kad izkāpšu no autobusa un apkritīšu ap kaklu mazajai Annai. Tas mazais cilvēkbērns man tik šausmīgi pietrūka! Tā ir, ka neredzās kopš JŪNIJA.
Un Renāti uz mirklīti satikšu! Lai iedotu buču un pateiktu cik ļoti mīlu viņu!
Un tēti, un brāli! Mazo, mīļo brāli. Attālums visus kašķus aizmirst un atstāj tikai mīlestību.
Un māsiņu rīt satikšu! Šo brīdi gan es laikam esmu gaidījusi visvairāk šīs divas ar pusi nedēļas.
Protams, tik daudzus Jūs, mīļos, mīļos cilvēkbērnus nesatikšu šoreiz, bet visam savs laiks. Un jo ilgāks laiks, jo vairāk prieka tas nesīs, kad atnāks! ;)
Un pat kartupeļu talku gaidu. Kaut kā līdz šim brīdim man bija tāds - nu braukšu jau braukšu, bet kas tur liels. Man taču šeit ir tik labi. Bet nēē - I am so exited! Sajūta, ka mājās gadiem neesmu bijusi. Tik sens liekas 27. augusts. Tik daudz ir noticis, cik ikdienā notiek tiešām gada laikā.
Nu tad līdz svētdienai! Šis ir Igaunijas blogs. Braukt mājās - tas ir atvaļinājums arī no rakstīšanas. Ja sirds būs pilna un plūdīs pāri - es būšu savā mežā. Savā gaisa telpā. Bet kam tur ko plūst. Es braucu mājās. Mājas ir mājas, tur ir tikai miers un piederība.
Priekā, mīļie! Lai Jums brīnišķīgas, apburbuļojošas brīvdienas!
No comments:
Post a Comment