29.06.13.

Cilvēka atmiņa ir ļoti nosacīts jēdziens. 

Katru reizi, kad mums ir jāatdodas kārtošanas darbiem, mēs rokamies cauri lietām, kuras sen noraktas, apēstas, piemirstas, azmirstas... Mēs ikdienā pat nenojaušam mazliet, cik ļoti daudz mūsu atmiņa balstās un nu jau tik pierastām lietām kā fotogrāfija, dziesma, grāmata, filma... Kaut lielākā daļa cilvēku mēģina iestāstīt sev vai citiem, ka viņiem ir tāda vai citāda atmiņa (redzes, dzirdes, asociatīvā...), mēs visi atceramies asociatīvi, balstoties uz lietām, kas atgādina. Ir taču tik kolosāli, ejot pa veikalu, izdzirdēt dziesmu, kuru pirms desmit gadiem Tavā pirmajā randiņā uzlika kalsesbiedrs... Piemērs, bet patiess. Tu atcries notikumu, jo dziesma atgādināja, bet tā pat vien jau nekad neaizdomātos līdz tam desmit gadus senajam. Skumji, bet mūsu atmiņas ir atkarīgas no tā, kas par viņām atgādina. Ja manā datorā nebūtu apmēram 30 000 bilžu, man nebūtu atmiņu. Ja manā skapī nebūtu triljons (pārspīlēju mazliet) drēbju, man nebūtu atmiņu. Tieši par bildēm laikam visvairāk. Tikko no viena datora otrā pārlādēju visas bildes, brīdi skatījos kā viņas tur lēkā hiperātrā slaidšovā. Tajā brīdī rādījās tieši bildes no astotās klases, kad populāri bija picas un kēksiņvakari pie manis. Vidusskolā jau vairs bija tikai kēksiņvakari. Lai vai kā, bet ja nebūtu bildes, es par viņiem neatcerētos, itīpaši par to, kā mana mīļā žurka Sieriņš sēdēja Justīnes kapucē. Justīnei šodien vairs nav melnu acu, Sieriņš tagad ir siera pļavās. Bet man ir bildes, kas atgādina. 
Būtu jau lieliski, ja varētu kavēties atmiņās arī tāpat vien, bet nu, laikam šādi galva strādā ātrāk - glabāšanas darbu uzticot datoram, sevī turot tikai radošo telpu.

Lai kā es atmiņu trenētu, 200 dziesmas radošajā telpā turēt man nav spēka, tāpēc vasaras beigās izredzētie saņems mazu spīdošu ritenīti, papīrā ietītu, kuram virsū būs rakstīts: "play me...". Varbūt šādu spīgulīti saēms tikai mamma, lai beidzot noticētu manai dzīves lielākajai kaislībai un elpošanas jēgai. Bet nu to redzēs pirms sakāpsim mašīnā uz Tallinu. 

Priekā, mīļie! Lai Jums daudz radoša spēka atcerēties, vēl vairāk - radīt. 

No comments:

Post a Comment