Galvā spainis, galva spainis, zem deguna smainis, ledus spainī esmu un spožs spainis ir apkārt. Ajj. Beidzot mani ir piebeigusi rudens saaukstēšanās, kas te gāž vienu pēc otra. Ļek. Arta mājās, Aleksandrs arī, vismaz neredz neviens manu sarkano segunu un spīdīgās ačteles.
Aj, kā gribētos ielīst gultiņā zem segas un pamosties pēc nedēļas kā saulstariņam, bet nu, inerce nes uz priekšu arī tos, kuriem negribas skriet. Principā, ar katru dienu arvien vairāk dzīve pierāda to, ka viss ir viena vienīga fizika. Skolā nemācījies? Sēdi biksēs un grauz nagus.
Šodien skolā bija atkal mans mīļais Sound recordings. Mmmm. Mīlu skaņu. Šodien tīrījām skaņu, rakstījām to, montējām, uzlabojām un tad vēl taisījām follijus un dublingus. Aaa, jā, ir dažreiz dienas, kad vienkārši skaties uz priekšu un domā - bļē, kā man ir noveicies ar to, kur gadījies nokļūt! :)
Tik ļoti gribētos, lai visiem studentiem vismaz reizi nedēļā būtu tāda sajūta, bet statistika rāda, ka pārāk lielam procentam šāda doma ienāk prātā tikai diplomu saņemot vai arī paliek aizmirsta. Skumji.
Nesen noskatījos burvīgu filmu - Departures (2008). Japāņu filma, bet tik skaista, tik dziļa, tik priecīgi skumja. Saldsērīga un sāpīga, dzīvespriecīga un tur augstu, augstu.
Lai vai kā, ne visiem mums, skrējējiem, ir laiks tām divām burvības stundām. Tāpēc arī skaņas celiņš ir burvīgs. Uzliec fonā, skrien un skaties, kā dzīve krāsojas citās krāsās. (ir vērts youtube klausīties VISU pleilisti!)
Priekā, mīļie mani! Lai Jums brīnišķīgas nedēļas beigas!
No comments:
Post a Comment