Kāpēc, lai 7:30 nepamostos no tā, ka istabā ielidojusi kamene? Jo pavasaris.
Kāpēc, lai Artuks neizdomātu celties un taisīt loundry day, un pavilktu arī mani?
Kāpēc, lai mēs neuztaisītu augļu smūtijus un nesauļotos uz balkona?
Kāpēc, lai mēs nemācītos dziedāt Mazo bilžu rāmīti no rīta, kad kojās visi vēl guļ?
Kāpēc, lai mēs vispār nedziedātu?
Kāpēc, lai tad, kad visi citi celtos, mums nebūtu jau sajūta, ka diena ir beigusies, bet nē, vēl ir tik daudz laika?
Kāpēc, lai neēstu saldējumu?
Kāpēc, lai Artuks nemēģinātu man ar kilometru kārtas notušēt manu zilo aci?
Jo tā ir pilnīgi normāla pavasara sestdiena.
Pēc visa augstāk minētā devāmies un mēģinājumu un koncertu. Aj, tas bija jauki. Artuks dziedāja ar mani, šīs dienas prieciņš. Protams, ja Līva dzied publikas priekšā nekad viss nebūs tā, kā tam jābūt, vai arī tieši tā, kā tam jābūt - ar misēklīšiem. Un Kārlis izdziedāja sirdi skaisti. Un vispār - priecīgi, ka latviešiem ir svētki un latvieši tos svin, lai kur atrastos.
Protams, daudz vērts ir arī Artas skatiens, kad es viņu ievelku aizmugures telpā un uzlieku uz galda Jāgeri: dzer!
Pēc tam, saņēmuši pa metrīgai sarkanai rozei, kārtīgi piedomādami, lai izvairītos no TĀS tantes (Arta: "Eu Līv, pagaidi, viņai ir meklējošais skatiens! Ā, tagad var iet, šķiet, ka atrada!"). Kā mēs brīdinājām Kārli un, kad viņš iekrita tantes nagos, viņam smaidīgi pamājām... Tos laikam sauc par mazajiem dzīves prieciņiem.
Protams, vakara noslēgums nebūtu noslēgums bez viduslaiku bāra, pīrāgiem un alus, dejas uz ielas, koķetēšanas ar manu "nākotnes vīru" muzikantu, savu mūzikas instrumentu izvilkšanu un spēlēšanu līdzi. Viss sākās ar tamburīnu, ko es kautrīgi situ līdzi zem galda, tad Mārtiņš sāka piespēlēt ģitāru un es piedziedāt uz Nanananana. Nu jā, jo visi tā parasti dara un mēs esam pavisam tipiski latviešu jaunieši.
Nu tā kaut kā. Nevaru neuzrakstīt arī šī rīta Artas "Fuj!", jo vakar mājās atnācām vēlu.
Priekā, mīļie! Jo Jums, mīļumiņi (pupas, pupas, pupas...), rīt ir brīvdiena (pupas), bet mums darbadiena. Manā gadījumā ar diviem eksāmeniem, lai dzīvi padarītu skaistāku.
Priekā, priekā, priekā!
No comments:
Post a Comment