13. oktobrī

Šodien Artuks būs mājās. Sagraizīts un cerams laimīgs.
Lai vai kā, man nav iebildumu, ka draugi ceļo, braukā apkārt, bauda dzīvi. Bet man tiešām nepatīk, ja kāds mīļš ir prom šādu iemeslu dēļ. Manas nervu šūnas kliedz no spriedzes pārslogojuma.

Lācis ir tuvu sašuvumam, lazanja tikko iekāpa krāsnī. Istaba ir pilnīgā haosā.
Nervu šūnas pamazām iekāpj miera laivā.

No comments:

Post a Comment