Lēni ir igauņi, lēnas ir viņu domas, darbības un spēja rīkoties. Lēni es viņus mīlu.
Grupu darbs skolā - nu nē, nē, nē, nevajag ar igauņiem grupu darbus! Igauņiem ir jāsēž atsevišķi, pa vienam, savā kaktiņā, savā harmonijā un jāmīl savs darbiņš.
Un šodien sagrieza Artu. Rīgā. Tad viņa man zvanīja, jau esot vieglāka, un bija ļoti augstu. Jo nu pricipā, kad esi vieglāks, esi augstu, jo nekas nenospiež. Katrā ziņā, noteikti esmu par to, ka cilvēkus pēc narkozes ir jāfilmē, jāieraksta un visādi citādi jāiemūžina, jo tas ir kaut kas ģeniāls. Vismaz Arta noteikti varētu filmēties, kad desmi reizes pārprasa vai tiešām runā un atgādina man, ka tik high viņu vēl neesmu dzirdējusi.
Lai vai kā latvieši ir forši. Koris ir foršs. Mani ievēlēja valdē, par organizatoru. Jēj, vecais grābeklis. Bet nu, būs jau ok. Ilmārs paziņoja par atkāpšanos, tas gan nav ok.
Mēs ar Mārtiņu turpinām tradīcijas pārnesot tās jaunā līmenī uz vīnu.
Kad biju sīks dīvainītis, mēdzu teikt: "Kad izaugšu liela, es būšu priecīgs hipijs, kurš raksta sliktu dzeju, pīpē zāli un dzer tikai tīru sarkanvīnu!" Rekā, nesanāca, man garšo baltvīns.
Priekā!
No comments:
Post a Comment