Kāpēc cilvēki nemīl pirmdienas? Pirmdienas taču ir tik brīnišķīgas! Jauns sākums, jauna iedvesma, jauns ceļš. Pilnīgi dabīgs atspēriena punkts kam lieliskam.
Protams, priekšā ir piecas, visticamāk garas, mazliet garlaicīgas un nogurdinošas darba dienas. Bet mēs taču esam šeit, lai baudītu tās piecas dienas!
Lai vai kā, šodiena lika ļoti, ļoti, ļoti par daudz domāt. Pirmāmkārtām jau par dzīvību.
Puncītis sāka mani mocīt ļoti, ļoti. Saņēmos, bet tomēr. Lika aizdomāties par cilvēka cilvēcisko vājumu brīžos, kad mēs varētu izdarīt tik daudz. Bet nē, tāpēc, ka puncītis runā citā valodā, es grupu darbā sēžu nigrā sejā un piekrītu lēno igauņu lēnajām idejām. Lai vai kā, tas beidzās ar to, ka Līva izgāja no klases un grupa pārgāja uz igauņu valodu. Lai vai kā, man ļoti patīk Crossmedia. Tas noteikti ir mans mīļākais priekšmets. Tādā gadījumā, ja lietojam birkas un kategorizāciju.
Bet pirmdienas ir lieliskas dienas. Arī šī. Oko izglāba manu pirmdienu, sagaidīja no lekcijas un aizbraucām uz igauņu netūristu mākslas kvartāla pērli F-hoone. Ēdiens viduvējs, bet atmosfēra runāja pati par sevi - aizņēmām pēdējo brīvo galdiņu pirmdienas vakarā. Vēderprieki tomēr paliek aiz mīlīga gaisa.
Sliežu pastaiga, zaķi pilsētā, rudens ielas, lapu kaudzes, lēkāšana tajās, daudz glītas mūzikas, sarunu un citu prieku, kuri noslēdzās ar brīnišķīgi episku mirkli pie jūras, kad mūs piecu minūšu laikā apēda migla. Tallinas gaismiņas skaisti mirgo, tad dziest, un tad ir tikai mākonis. Baisi, skaisti, bet pilnīgi noteikti neizstāstāmi. Kā visi tie dzīves burvīgie mirkļi, kuri kliedz no pārpilnības, bet klusē publikā, jo tā tur nebija... Miglā ir enerģija.
Labi, lācēni mani. Priekā!
No comments:
Post a Comment