Divas nedēļas atpakaļgaitā neuzrakstīšu. Bet lai vai kā, iepriekšējā nedēļa bija free-week, exam-week...nu nedēļa, kura neskaitās.
Lai vai kā, 2 nedēļas pa teikumam:
18. oktobris, piektdiena
Trīs latvieši satikās, priecājās, atgriezās un, kad pamodās sarpata, ka mazleit atmiņas trūkst. Smiekliņa pilns vakars.
19. oktobris, sestdiena
Spontāns trips uz mājām. Gravitātes kosmosa prieciņi.
20. oktobris, svētdiena
Bija talka Zemgales ielā. Lapas tik daudz, ka no grābekļiem nav jēgas, tikai palagi un dedzināšana. Traka kaimiņiene izsauca policiju. Mēs smaidījām un tēlojām, ka neko nezinām. Tad atbrauca čigāni ar zirgu. Zirgs arstāja savus dārgumus tieši pie kaimiņienes mājas, mašīna pāris reizes pabraukājās pāri. Mamma čigānus apstādināja, mēs sadevām viņiem metālus, ābolus un visu, kas nepiesējās. Lapas viņi neņēma.
21. oktobris, pirmdiena
Atgriezos Tallinā. Te lija. Slinkumslimība un iesnas ļāva izdarīt neko un draudzēties ar guļus stāvokli.
22. oktobris, otrdiena
Mazliet mājasdarbu, mazliet dziesmu, daudz slinkuma. Mūzikas veikalā strādā cirvji.
23. oktobris, trešdiena
Ups! Rīt koncerts. Visa diena dziesmās, pirksti lupatās, balss caurumā. Skola?
24. oktobris, ceturtdiena
Mīļā mana tēvu zeme. Sagaidīja mani jauki, bet es šai sniedzu sliktāko koncertu, kāds manā dzīvē vispār ir bijis. Bet tas iedvesmo saņemties. Bet spontāni prieki vakarā...ajj.
25.oktobris, piektdiena
Ups.. Sekoju cilvēkiem agrā rīta stundā, lai saprastu, kur atrodos. Miedziņš nav mans draugs. Parki tumsā agrā rītā. Vadāmies pēc bremžugunīm pie stūres. Draugi ir brīnišķīgākā lieta uz pasaules. Smiekli arī. Es mēdzu būt ļoti nožēlojama. Elīza mani izglāba. Jauki. Cepām cepumus. Braucu uz bērnudārzu. Runājos ar bērniem, bija jauki. Man patīk bērni. Vakarā - atslēdzos bezsapņu tumsā.
26. oktobris, sestdiena
Sicīliešu vakars Vilnīšmājās. Iepirkšanās ar ģimeni. Dziesmas. Vecākiem ir forši draugi. Es mīlu visu pasauli!
27. oktobris, svētdiena
Brāļa/māsu diena kino. Ar Oko uz Tallinu. Mašīna ir 100x foršāka par autobusu. Tallinā ir daudz nejēdzības, bet es mīlu šo pilsētu un vienmēr ir forši atgriezties!
28. oktobris, pirmdiena
Skola, skola, skola. Darbu kalns nejēdzīgs un pat nekāpjams. Tāpēc ir forši skatīties no apakšas, kā tas kalns saulītē mirdz. Bad Grandpa - šā gadsimta netīrākā, nejēdzīgākā filma. Bet smiekliņš.
29. oktobis, otrdiena
Mums ir jauns dzīvokļa biedrs - Aleksandrs.
30. oktobris, trešdiena
Es noteikti neesmu tas cilvēks, kurš varētu sūdzēties par to, ka man dzīvē nav ko darīt. Bet nu tiešām, vai es esmu pelnījusi tik daudz darba, ka panika ir tāda, itkā tiešām nebūtu ko elpot? Rīt koncerts, negribās. Helovīns-negribās. Gribu gulēt. Jā, kā es sestdien gulēšu. Es tā gulēšu, ka mani nevarēs ne uzrunāt, ne kustināt, ne barot. Beigta būšu, lūk tā.
Priekā, mīļie mani!
No comments:
Post a Comment