Bija rīts. Rīts vakarā. Kad pasaulei sajukušas debesis un krēslas vietā no jauna uzlēca saule. Saules zaķēni nolēca no ugunīgās ripas un miegainām acīm atpogāja rudzupuķu ziedus. Nav laika miegam, lai ziedi veras pret sauli un veras tai, no sirds pielūdzot un alkstot. Mazie gaismas bērni lēkāja no zieda un ziedu, ar pēdām atstājot katrā daļu gaismas un prieka. Rīts ausa savā krāšņumā, miega paliekas izslaucījis no mēness acīm.
Kad gaisma pārlija pār katru ziedu, katru kustību, katru sirdi un prātu, saule nolaida acis un uzlūkoja mēnesi. Mēness aizsēja acis savām zvaigžņu meitām un mēness dēlus sūtīja pār tiltu, lai nereibst no gaismas. Sakautrējies tas pacēla skatienu un saskatījās ar sauli. Jo tikai šorīt viņi mirdzēja kopā, rītā, kad pasaulei labpatikās sajaukt to, kas radīts, ieviest brīnumu brīnumā.
Un saule ar mēnesi skatījās tā. No tāluma tuvumā un laimes gaismā mirka. Līdz atnāca nakts un apsedza visus. Lai ziedi snauž un kokus putni miegā grauž. Lai cilvēki sapņo, lai bērni debesīs lido. Jo brīnums brīnumā klusējot aizmiga.
***
07.03.13. Vakardiena.
Vakar mums ar kursu bija skolā fragmentiņi dzīves jāfilmē. Mēs aizrāvāmies. Pēc kaislīgas kruķu-zobenu cīņas, mirkli pirms lēkšanas sacensībām... gadijās, ka viens kruķis sadomāja vairs neatstutēties pret margām un mācīties lidot. Ilgi lidoja. Kurss kliedza. Es kliedzu. Cilvēki lejā kliedza. Kāds smējās. Un tad laimīgais lidonis atsitās pret grīdu, plastmasai šķīstot uz visām pusēm. Četrus stāvus zemāk... Un garderobes tantiņa tikai teica: "Žēl, ka neuzmetāt viņu tam nīgrajam apsargam uz galvas!" Cik labi, ka neuzmetām. Kaut kā jūtos par jaunu restēm aiz logiem, avīžu virsrakstiem vēstot par savādu "Lidojošo Kruķu" slepkavību Tallinā.
Tā iesākās lieliskā ceturtdiena.
Un nobeidzās ar to, ka Gabriels uzklausīja manas lūgšanas pēc vīna un aizskrēja tam pakaļ. Un pa vidu es cepu kēksiņus. Un Džordžijs bija eņģelis, kurš nes maisiņus. Un vispār - skaistā pasaulē mēs dzīvojam.
***
Par astoto Martu runājot... Nav jau daudz ko runāt. Biju uz lielisku filmu. Lielisku ne tāpēc, ka filma laba. Filma mazliet banāla, mazliet paredzama. Kaut beigas konkrēti sagrauj visas ilūzijas. Bet laba tāpēc, ka šovakar laikam nekas nevarēja atbilst labāk. Un ir lieliski tā reizi pa reizei paraudāt kinoteātrī. Tieši tāpēc, ka filma jau nav skumīga, tikai salkani skaista. Bet man patika. Ja vēl blakus nesēdētu izvirtīga paskata vientuļš vīrietis, kurš kožļāja īkšķi... :D
Vēl par šodienu runājot. Šodien ko apsolījos. Nerakstīšu ko, ne jau fakts svarīgs. Ideja. No šodienas piekopšu baltu dzīvesveidu. Puķīšu valodā runājot - nav ko cilpas krizantēmām kaklā mest!
Cilvēku valodā - man laikam gribas attīrīt karmu. Mazliet svētuma, mazliet gaišuma, mazliet tīrības dvēselē.
Priekā, mīļie!
No comments:
Post a Comment