12.03.13.

Mēs visi esam izslāpuši pēc saules. Nāvīgi izslāpuši pēc svaiga gaisa, pavasara, smaržas, putniem, gaismas.
Skola liekas nomācoša, istaba liekas nomācoša, jūra šķiet sekla. Cilvēki apkārt ieguvuši tikai negatīvās nokrāsas un kļuvuši riebīgi kaitinoši. Kaut zināms jau, ka tas ir vienkārši nogurums, jo ar pēdējiem spēkiem jāatvadās no ziemas. Un pēdējos spēkus nepavairo skolas ceturkšņa noslēguma darbi, esejas, prezentācijas un citi zvēri. Patiesībā skolām vajadzētu piekopt tradīciju ap šo laiku atvērt logus, ielaist svaigu gaisu, lekcijas atsvaidzināt ar pārmaiņām telpās,  pasniedzēju ļoti atraktīvajā balss tonī... Varbūt vienkārši iekliegties, lai mūs pamodinātu.
Par godu manam mīļotajam kaimiņam un gultas kvadrātmetru dalītājam - nē, mīļā, Tu man neesi kaitinoši apriebusies. :D

Kas vēl sagadījies šajās dienās? Laikam tikai tas, ka mēs noskaidrojām, ka es esmu burkāns, Arta ir Koala. Ka mums ārkārtīgi ārprātīgi patīk smieties un mēs vispār īsti normālas neesam. Ka par mums ir jāuzņem filma.  Ka sirsniņpleds ir lieliskākais veids noslēpt faktu, ka esi kails. Ka mācīties mums vēljoprojām nesanāk, bet dzīve ir skaista.
Laikam tas arī ir viss, kas jāatceras - dzīve ir skaista!

Ailīte POZITĪVI:
1. Arta jau krietnu laiciņu atpakaļ salaboja manus kruķus. Ar skoču. Jēēēē.
2. Garderobes tantiņa man iedeva konfektes. Ar smaidu. Eh..
3. Katru rītu pamostos no tā, kā lec saule. Jo debesis sarkanas, saule balta. Un tas ir tik agri!
4. Mākonītis.

Atceros, ka pāris gadus atpakaļ visur, kur gāju man uz lūpām bija divi moto: "Pasmaidi, dzīve ir skaista!" un "Cilvēkiem piestāv smaidīt!"
Patiesība. Ikdiena. Prieks.

Cheers! :)