Šodien uzkāpu uz spēles lauciņa - savāda diena, vientulība un savāda attieksme ietekmēs to.
Nevar jau cerēt, ka katra diena Tallinā būs lieliska, jauniem piedzīvojumiem un atklājumiem pilna. Visu reiz var izsmelt, nekas nav bezgalīgs... Visam pienāk beigas (nāves tēmas ietekme no filozofijas? :D).
Kaut es laikam par savu apņemšanos esmu pieņēmusi katru dienu šeit tomēr uztvert kā mazu brīnumu, kurš atnes prieku un pārsteigumu.
Un par cilvēkiem priecāties. Par to, ko katru dienu spēj atklāt no jauna tajos. Katrs cilvēks kā unikāla parādība ir redzams no triljons dažādiem skatupunktiem. Katru dienu pa vienam un varbūt pēc trešās dzīves jau varēs sākt mazliet pazīt?
Vēl es šodien sapratizinu, ka man jāsāk augt, jo radošās iedvesmas sāk izsīkt jebkurā jomā. Cilvēks nedrīkst izsīkt. Izsīkstošs cilvēks ir kā tukša coca-colas bundža, kurā dzīvo nīgrs tārps un tarakāns. Būs augšana.
Šovakar man gribas iemīlēties. Vai arī man gribas pavasari? Nē, man gribas Ziemassvētkus. Nē, ja godīgi, man vienkārši gribas gulēt.
Skaistus sapņus, mīļie!
No comments:
Post a Comment