Tikko abi virtuves čehi pārnāca mājās no pankūku ballītes ar slovākiem. Un abi itāļi skatās filmu istabā. Un latvietes pēc 15 min runās ar Dievu un kuģiem... Lai cik daudz cilvēku nebūtu kojās un universitātē, lai cik interesanti nebūtu citi tautieši - ar savējiem tomēr vislabāk.
Šodien Media of Mass communication bija vieslektore no Amerikas. Nu kārtīga amerikāniete, balti zobi, tumšas acis, laka matos un akcents plašs kā pankūka. Bet ļoti gudra sieviete plašā mērogā, ne tikai medijos un žurnālistikā. Sēdi ar pavērtu muti, viegli smaidot, un domā, ka jā, es gribu visu zināt. Gribu mācīties, gribu interesēties. Jo tas ir forši. Jo tā ir labi un tā tam ir jābūt.
Protams, mana mācīšanās līdz vēlai naktij ir beigusies ar smukiem nadziņiem, kuri kažociņu no zila pārmainījuši uz brūnu, sakārotām drēbēm rītdienai, bloga ierakstu, sakārtotām dokumentu mapēm, pabarotu zivtiņu, sarunām ar draugiem, atbildētām vēstulēm...nu, ražīgs vakars! :)
Bet laikam jau universitāte ar to arī atšķiras no skolas - Tu mācies tikai sev un tieši tik daudz, cik pats vēlies. Šķiro pats ko un kā, kurā brīdī. galvenais, lai vēlāk nav jānožēlo, ka to kursu palaidu vējā, jo gribējās lakot nagus. Bet laikam jau tik daudz saprāta kaut kādā šūnā aizķēries.
Un es mīlu kori. Jā. Tas ir tieši tas, kas šeit vajadzīgs. Deva sirsnīgas un jautras kompānijas, skaistākās latviešu dziesmas un igauņu himna, kura jāmāk no galvas. Izaicinājums kopā ar prieka devu?
Lai zināt gribas, zināt! Priekā!
No comments:
Post a Comment