Piektdien ievilkās ballīte ar bumbieru ezīšiem un jāgerīšiem, pussešos jau vairs nav vaļas rakstīt. Kaut piektdiena bija brīnišķīga, Drosmai vārda diena kā nekā.
Un sestdiena... Nu kā nākamā diena. Lazy day. Bet katra Lazy day ir laba diena, jo pēc tās nāk tādas dienas kā šī. Svētdienas.
Šodien bijām ekskursijā uz Sāremā salu. Arta, Deniss, Džordžs un es. Lieliska kompānija, lieliska sala. Visi koki oranži-sarkani-dzelteni-zaļi, salāt zaļa zāle, pelēkas debesis un jūra. Un jūra. Un jūra. Es mīlu jūru.
Bijām uz Saare ragu. Aizgāju līdz sauszemes tālākajam punktam. Kur viļņi satiekas un lūzt aiz satikšanās saviļņojuma. Kur vēji satiekas. Kur skaties - tikai zils plašums ar salām. Skaisti. Tā laikam ir iespaidīgākā šodienas atmiņa. Un vēl tas, cik jautri mums četriem. Cik labs iznākums, kad satiekas Latvija, Ukraina un Gruzija.
Patīk man tā istaba sestajā stāvā. Laba sajūta, ka pamodies ar sajūtu, ka vari būt mājās, brīvs, darīt ko gribi, jo visi savējie. Ir svarīgi lai mājas savējās. Cik ilgi saukt kojas par guļvietu? Dzīve rit uz priekšu, ceļi iet, mājas nāk līdzi.
Par ikdienišķo - zinājāt, ka es esmu mazliet dīvaina?
Priekā! :)) Par rūķīšiem.
No comments:
Post a Comment