Kaut visas dienas būtu tik piepildītas kā šī. Izdarīts daudz sakarīga. Un man būs koncerts Tallinā. Kopā ar Artu 22.11. dalīsim savu mākslu.
Un jauno Džeimsu Bondu arī redzēju. Vēljoprojām lielisks, bet tāds pārāk mīlīgs uz vecumu palicis...un kapos arī bijām. Svecītes un dvēseļu dienu sajust. Noskaņu noķert. Tā jauki. :)
Un uz vecpilsētu bijām. Un Līva aizdomājās.
Laikam ir lietas, ko nevar mainīt. Kaut ļoti gribētos. Gribētos, lai Tu nāktu un izvilktu mani, izglābtu. Bet Tev nav ne jausmas. Jo es mēģinu klusēt, kaut nesanāk jau patiesībā. Jo es zinu, ka muļķības.
Bet arī saldējums ir muļķība, bet kādam ļoti svarīga. Viss ir galvā, bet tā galva ir uz pleciem. Maniem pleciem, ar to man jādzīvo. Ticību var aizgaiņāt, neredzēt, apiet, bet ne pārdzīvot. Ticība ir pamata vadlīnija. Visa mūsu dzīve balstās uz ticību, mēs ticam, ka zāle ir zaļa, jo zināt, ka tai jābūt zaļai. Tāpēc mēs redzam, ka zāle ir zaļa.
Kas ir tas, kas Tevi tur?
Personības dalīšanās katrā dzīvo. Kad inertais es ierunājas, apjukums un nesaprāts neguļ.
Priekā! Priecāties var ar visām galvām uz pleciem, vai ne? :)
No comments:
Post a Comment