Pirmdien Elīza piezvanīja: "Tev rīt ir svarīgas lekcijas? Negribi atbraukt uz Latviju rītvakar?"
Un ziniet, aizbraucu arī. Un ar nakts autobusu atpakaļ. Gulēts nav gandrīz nemaz, tikai autobusā ik pa brītiņam izslēdzos mazliet. Bet es uzkāpu Brīvības piemineklī augšā. Līdz Mildas kājām. Un man ap kaklu apsēja Latvijas karoga lenti. Un man tagad ir grāmata par Brīvības pieminekli. Un es dziedāju. Dziedāju par brīvību brīvībā. Un kameru melnās acis bija svešas. Jā, man labāk patīk mūsu Latviešu parastās - zili zaļi pelēkās.
No comments:
Post a Comment