14.11.2012.

"Līvu, es par Tevi šodien desiņu apēdu un zupiņu arī! Lai Tu ātrāk brauc mājās."
Mammas veids, kā māsu pierunāt apēst tukšu šķīvi. Bet strādā, sestdien būšu.

Ļoti jauka diena. Gandrīz nemaz no gultas neizkāpu. Kāds, jauks, par mani rūpējās, lai kājiņu nekustinu. Ar katru dienu šejiene kļūst par lielākām mājām. Bet vārda "mājas" definīcija jau tāda laikam arī ir, tā ir vieta, kur ir cilvēki, kuri mīļi. Tavējie. Jā, man arī šeit ir savējie, tad jau šeit ir mājas.
Un rīt koncerts. Tā jauki iziet cauri dziesmām, atcerēties pusi un saprast, ka rīt būs baigā improvizācija. Nekas, vismaz kaut kas jauns. Kaut, ja godīgi, es uz kādu laiku izslēgtos. Mazliet piekusis no cīnīšanās. Bet nedrīkst. Ejam gulēt un ceļamies ar spēkiem skriet. :)
Itālis šodien pateica, ka es esmu neveiksmīgākā meitene, ko viņš jebkad saticis. Evija uzvārīja man pelmeņus, Nino tēju un tāda priecīga, Jirka piedāvāja dziedāt decembrī...jā, arī mans dzīvoklis ir jauks.
Ir veselīgi pasmieties par sevi. Biežāk kā par citiem.
Smiesimies šonakt un smiesimies rīt. Priekā!