Trešā filozofijas eseja aizņem visu rīkjoslu - tas laikam arī ietekmēs šīs nakts ierakstu. Nakts...laikam jau visi šie top naktī.
Diena kā diena, parasta, pelēka un vienkārša. Gribēju nokrāsot sarkanus matus, neļāva, gribēju zilus, neļāva. Tad nu lai paliek pelēkie. Nakts kā nakts, darbīga un gara. Tikai varētu tā būt vēl garāka. Varētu naktī laiks apstāties un pagaidīt, kad esi izdarījis visu, lai paliek mazliet tomēr arī miegam. Lai nākamā diena mostas smaidoša un iekšēji saulaina, nevis aizpampušām acīm un sajūtu, kaut nekad nebūtu dzimis.
Kā rodas cilvēka raksturs? No paradumiem? Gabriels (brazīlietis no Artas virtuves un mans angļu valodas partneris) palīdzēja izlabot mājas darbu. Sēdēju viņa istabā un brīnījos par to, cik viņš kārtīgs. Pamanījis manu skatienu tikai noteica: "Yes, I am organizing myself." iedomājos par sevi - manā istabā ir radošs bardaks, es naktī negulēšu, jo nesaplānoju savu laiku... laikam vajadzētu no viņa pamācīties.
Otrs punkts ir cik daudz mūs ietekmē citi. Ir viegli nedarīt, ja redzi, ka tuvu stāvošie cilvēki arī nedara. Mēs ļoti iedvesmojam, pavelkam, vai novelkam līdzi otru. Jo ir labi tā, dīkdienībā sēdēt...sapņot un priecāties.
Tikai vienmēr pienāk tas brīdis, kad Tu attopies pilnīgā bezspēcībā par to, kāds darbu kalns stāv priekšā. Un tur nevar vainot ne skolu, ne skolotājus. Visam tiek dots laiks, tikai mēs paši neprotam sabalansēt to.
Mana formula tomēr paliek pirmāmkārtām dzīvot, tad mācīties. Kamēr ķermenis tur - var paspēt abus. Tātad vienīgā lieta, pie kuras tiešām jāpiedomā - jāmīl sevi. Ja gribas filmu - skaties filmu, gribas hotdogu - ejam! Šie taču ir labākie dzīves gadi, nedrīkst izniekot ne minūti no tiem. :)
Priekā, mīļie! Lai miegam laiks vienmēr!
No comments:
Post a Comment