Tā ir tik laba sajūta! Vienkārši smieties. Tāda šodien bija diena.
Beidzot tiku ārā no sava krātiņa - istabas. Ieelpoju mazliet sabiedrības un svaiga gaisa smaržu. Tā ir laba sajūta pat tad, ja ķermenis vēl īsti nezina vai vēlas pamest gultu. Bet prāts jau vienmēr gudrāks. :)
Bet tā kustība dod enerģiju. Un ārā sniegs. Viss balts. Skaisti...
Patiesībā, arī kursa biedri ievilināja smaidu kādā stūrī. Es tagad esot kursa Elfs, jo man tāda cepure. Tas laikam ir labāk kā Triapods. Vēl es varot būt arī ŠņurkŠņurk. Bet tas tā mīlīgi. Un arī meiteņu prezentācijas piemērs ar rozā viedtālruni, kuram tikpat rozā antena... Bet čaļi runāja pilnīgas muļķības, bet vismaz izskatījās labi. Jap. Bet man vēljoprojām viņi nepatīk. Kā rase laikam.
Un pilnīgi neplānoti izvērtās arī brīnišķīgs vakars. Ar garšas izvirtībām studentam pa kabatai, spokainu filmu un sarunas, sarunas, sarunas. Par mums varētu filmu uzņemt. Ar slēpto kameru. Pēc gadiem varētu līkas pārsmieties. Bet tā jau tie sīkumi aizmirstas. Pēc laika atcerēsimies tikai sajūtu par katru laika posmu - labi vai slikti. Un saskaitot tos kopā arī varēs izvērtēt laiku šeit - labi vai slikti.
Pagaidām gan tas "slikti" tāds skumīgs ļoti. Un pazīstot mūs - "labi" smaida.
No comments:
Post a Comment