Visu dienu prāts pa Ziemassvētkiem vien dzīvojas, mežģās un priecājās. Dāvanu papīrs, 30m lentas un dzīve ir skaista! Tāpēc vien Decembris ir maģisks, ka ir vairāk iespēju iepriecināt un gaismiņas ielās mirdz. Egles smaržo, zvaigznītes spīd. Kājas pa ielām slīd - šeit cilvēkus mīl, sāls nav, tikai balts, balts sniedziņš.
Šodien izstaigāju vecpilsētu, ieejot katrā mazajā ieliņā, veikaliņā, būdiņā. Visur pēc svētkiem smaržo un rūķi visos logos slēpjas, novērojot bērnus, visus, kas mazāki par lielajiem un lielāki par mazajiem.
Kaut kas brīnumains virmo gaisā. Un sniegpārsliņas ielu laternu gaismā dejo. Ja ir pieci no rīta un Tallina guļ, Tu neguli un jūties brīvs sniegā. Ostā steķi ūdenī čīkst, kā mazas lidmašīnītes, kurām grūti aukstumā pacelties.
Ja peļu bikses kājās un pāri guļammaiss - viss ir iespējams.
Tikko itālis ienāca virtuvē, pārnācis no vecpilsētas, un prasīja vai es vēl vakardienā vai jau šodienā. Teicu, ka vakardienā, šis atbildēja - good girl.
Iešu paskatīties, kas notiek šodienā, varbūt ar vienu soli iekāpt rītdienā. Laiks ir mazs attālums, vienā elpas vilcienā lidojams. Ticība, tas lielāks, bet šovakar ticība snauž. Viss iespējams un visur tiekam.
Priekā!
P.s. vairāk sveces dedzināsim. Lai izslēgtu gaismu un tumsas aklumā redzētu tumsu. Skaistumu un brīnumu tumsu. Mūsējo tumsu.
No comments:
Post a Comment