07.12.2012.

Šodien pamodos pusdienslaikā no tā, kā gaismiņa čubinās aiz loga un Nino spīd pa istabu. Nogulētas desmit stundas, lekcija un pieci modinātāji. To laikam sauc par lāča miegu.
Bet visa diena kā lācītim šņākuļojot. Bet tā ir laba sajūta, atrast iemeslu kāpēc atpūsties un pabarot slinkumu. Un filmas... Es tā ilgojos pēc saviem nonstop filmu maratoniem. Filma dienā tomēr ir tik pat svarīga kā vakariņas piemēram. Tā ir saulīte domām.

Un vēl šodien daudz vielas pārdomām.
Par cilvēkiem protams. Mīlam, jo esam citādāki. Katram savu ķiveri un lai saule pašos spīd! :)