TREŠDIENA 12.12.12.
Manai Nino atbrauca Dato. Vīrs. Un, kā jau iepriekš rakstīju, mani gan viņa pati, gan mūsu dzīvokļa biedri silti ieteica, lai jau laicīgi pārvācos pie Artas. Kas ir pat ļoti loģiski...ja Jūs nebūtu satikuši savu laulāto draugu četrus mēnešus!
Tā sajūta patiesībā bija tāda kā augustā pametot Latviju. Tomēr, kaut vienmēr rakstīju, ka septītais stāvs man ir pagaidu istaba, ka līdz galam tomēr tās nebija manas mājas un es ļoti gaidu brīdi, kad varēšu pārvākties pie sava Artuka, brīdī, kad tas notika, bija traki skumji pamest veco istabu un traki vientulīgi savādi ievākties lejā. Outsaidera sajūta? Laikam. Tāds vispārējs apmulsums.
Un trešdiena korim bija koncerts vēstniecībā. Man bija jādzied viena sava dziesmiņa beigās...pirmo reizi mūžā sajaucu Latvieti. Bet nelikās, ka kāds manīja. Bet es sajaucu un ar to man laikam šajā gadījumā pietika, lai pagrauztu sevi. Bet bija jauks vakars, ar puķītēm, Hesburgeru un tā.
Un mums ar Artu ir bildīte 12:12:12 12.12.12.
CETURTDIENA 13.12.12.
Traka diena. Neaizgāju uz skolu, lai mācītos. Ko, protams, visu dienu arī darīju. Visu dienu to vien darīju kā mācījos, lasīju, konspektēju. Uzrakstīju visas esejas, visu iemācījos un vispār esmu ļoti gudra meitene. Kā tad!
Neatceros kā pagāja diena. Daudz gulējām. Bet vakarā gājām uz Hobitiem. Otrajā rindā uz 3D. Sajūta, ka uzduršos uz Orku šķēpiem, vēl nav mani pametusi. Bija doma, ka pēc Hobitiem sekos visu Gredzenu pavēlnieka filmu sērija, bet mēs izvēlējāmies BFM Christmas ballīti.
Jeb mēs būtu izvēlējušās, ja vienos naktī būtu izdevies atrast ieeju. Neizdevās. Bet mēs atradām citu ballīti un sešos no rīta laimīgas un prātīgas atnācām mājās. Nu gandrīz. :)
PIEKTDIENA 14.12.12.
Rīts ar kaķiem, beigtiem kaķiem, spalvainiem kaķiem, neredzamiem kaķiem... Un visa diena kā brīnišķīgs rīts, kad nemaz nav sajūta, ka kāds ledu gultā iemetis, nemaz nav tuksnesis mutē, nemaz nezvana baznīcas zvani galvā...nu tā, ka mēs esam ļoti prātīgas meitenes, kuras piektdien pamodās agri un ļoti produktīvi pavadīja dienu. Kuras noteikti neizkāpa gultā tikai vakarpusē, kad nakts bija tuvāk kā rīts. Nē, mēs esam foršas. Tas arī viss.
Bet mēs iesākām Gredzenu pavēlnieka sēriju!
SESTDIENA. 15.12.12.
Jā, šai bija jābūt ļoti produktīvai dienai. Un tāda tā noteikti arī bija. Mēs pabeidzām pirmo un noskatījāmies arī otro Gredzenu pavēlnieku. Un tad, kad beidzot nolēmu mācīties, iegriezās ciemiņi un mums sākās ballīte ar tēju. Tas bija ap diviem naktī. Bet ir forši tā. Atnāca Nino ar vīru. Un Gabriels. Un Miu. (Šeit, sestajā stāvā, dalu dzīvojkli ar Pīteru no Krievijas, Gabrielu no Brazīlijas, Denisu no Ukrainas, Džordžu no Gruzijas, Artu no Latvijas, pagaidām arī Inyoung no Korejas, Miu no Japānas un Anabellu no Spānijas)
Un jā, es esmu mājās! :)
Jap. Esmu pārvākusies un ir baigi forši.
Protams, ir lietas, kas nemainās atkarībā no vides. tā, ka es vēljoprojām mēdzu saskumt un spēlēties ar aizejošajiem kuģiem, uz viņu klājiem aizvedot to, ko neglabāt šeit, istabā, kuru draugs dala ar mani.
Un mūsu istabā spīd saule.
No comments:
Post a Comment