Es esmu ļoti, ļoti izlaidusies.
Atceros, ka parasti, tad, kad sajutos nīgra, nelaimīga vai kā citādi negatīvi noskaņota - gāju prom, iznīgrojos pati un atgriezos vairojot pozitīvismu. Kas noticis šeit? Līva skrien uz sesto stāvu. Un sestajā stāvā savā nīgrumā sēž virtuvē, ne domas par bēgšanu. Es esmu izlutināta ar sajūtu, ka tā var. Esmu izlaidusies. Tas noteikti nav pozitīvi.
***
Šodien bija pirmā Advente. Laiks, kad ar mammu vienmēr braucām uz Slokas baznīcu. Tur zvanu koris, pirmās Ziemassvētku dziesmas. Pēc tam ģimenes brokastis mājās, svecītes iededzināšana un sajūta, ka esiet kopā un ir tik labi.
Šorīt pamodināju Artu sešos no rīta, lai ietu uz jūru pēc smilgām. Pinām Adventes vainagu. Skaists sanāca. Bet tas bija maģisks rīts. Apsarmojuši koki, gandrīz pilns mēness, tā brīnumainā gaisma, kāda ir tikai naktij pret rītu. Un jūra kūpēja. Mana jūra kūpēja.
Un vakarā bijām uz Comedy show. Arī lielisks pasākums! Līks var pārsmieties un vaigi sāp. Kā cilvēks var piekust no smiešanās un cik lielisks ir tieši šāds nogurums! :)
***
Rīt ir pirmdiena. Jauna diena, jauna nedēļa un mēneša sākums. Iespēja sākt vieglāk. Mazāk lieku domu par muļķībām, smaidīt un redzēt cik spoži saule spīd apkārt mums. Un vēl spožāk - mūsos pašos.
No comments:
Post a Comment