Laikam tā var raksturot šo dienu. Kad mācies visu dienu, neizdari īsti neko, skrien uz kori, nenodziedi īsti neko, atnāc mājās un nosūti deadlinus. Bet vismaz izskatījies koši. Tas pozitīvi.
BET, es mīlu kājas! Šodien gājām uz kori ar kājām. Ermīns ar Artu ne tikai pa mūsu, bet visām ielām smējās par to, kā es eju, pusriksītī, laimīga, tādiem savādiem soļiem. Ir sajūta, ka kājas man ir atsevišķi no ķermeņa. Kājas lido un kustās brīvi. Tā sajūta ir neaprakstāma. Viss, ko varu pateikt, man liekas, ka es savā dzīvītē laimīgāka neesmu bijusi kā tagad ar abām kājām ejot! :)
Priekā, mīļie!
Par to, ka pavasaris ne tikai nāk, bet ir arī atnācis!
Un lai visiem izdodas aizmigt kā man, ar Artu un Ermīnu dziedam otrā gultā, spēlējam un priecājamies.
No comments:
Post a Comment