Bet, es nevaru neuzrakstīt par šodienu, kad domas riņķo, kad notiek daudz, kad Tu saproti, cik ļoti esi lellīte debesu rokās. Ja debesīs vētra, tad vētra esi Tu.
Istabā skan šī, tik ļoti, ļoti pareizā dziesma. Par šodienu un par vasaru, kad lietū ēsti tomāti pie viņas, kad baudīts mirklis, burvība un vīns. Tiesa, videoklipu vērts skatīties ir tikai tāpēc, lai papriecātos par grupu.
Šodien sapratu, kas veido mūsu darbaspējas. Pirmām kārtām tas, cik atpūties ir ķermenis. Bet ja arī tas piekusis, tad labs gara stāvoklis visu izglābs un varēs celt piramīdas no sniega. Darbaspējas veido gars, gara stāvoklis, spēks. Ja tas jūtas miris, tad visa diena paies sagurusi, nelaimīga un nīgra. Tātad mīļie, sesijas laikā ēdam saldējumu.
No skolas šodien paņēmu pauzīti. Sajutu, ka vajag. Ielīdu zem sedziņas un tā arī diena pagāja. Noskatījos Betmenu beidzot. Nu tā ir filma! Nu tas ir cilvēks! Jā, ja man būtu izvēle, es vienmēr izvēlētos būt Betmens!
Aj, bet mēs visi esam cilvēki. Kuri katrs vai nu uzaust, vai noriet savā cilvēcībā. Pār cilvēcību stāv tikai vienaldzība. Bet vienaldzība ir auksta. Guli gultiņā, skaties griestos un domā par to, cik ļoti tur nekā nav.
Bet nu labi. Tātad, kas vēl šodien notika.
Kursa biedriem vajadzēja palīdzēt un piedalīties flašmobā. Sakodu zobus, saģērbos dresscode:melns un gāju. Un bija tik forši! Mani vēl uzlika par to, kura to visu iesāka. Es melnā kleitiņā, kailām pēdām paņēmu krāsas pudeles un sāku tašķīties džambu ritmā un dejot pa krāsu. Slīdēja kā traks, bet tā sajūta, ka lielveikala vidū Tu vienkārši šķiedies ar krāsu un dejo? Un pamazām visi pievienojās, līdz uz papīra bija daudz priecīgu cilvēkbērnu, kuri slidinājās un priecājās. Tas ir lielisks skolas uzdevums! Protams, Līva nebūtu Līva ja nenokristu tajā krāsā. :D
Tad aizgāju uz bibliotēku pēc grāmatas un sapratu, ka man nepatīk mūsu skolas bibliotēka, jo tur dīvaini ož.
Un tad es atnācu mājās un divas stundas gatavoju, jo ziniet, tā ir lieta, kura ir. Neko neprasa. Vienkārši ir. Un nedomā. Vienkārši dari to, ko jūti. Un šoreiz sajutu tomātu - burkānu - parmezāna - kausētā siera - bazilika - piparu krēmzupu. Mmm. Deniss ar Gabrielu izteicās, ka nekad nav garšīgāku zupu ēduši, bet tas tā, es tikai sapriecājos.
Nu tā mums te iet. Lāču ielā. Katru dienu citādi. Bet katru dienu mums ir jauna iespēja pārbaudīt cik ļoti mirdzam.
Priekā, jaukie!
No comments:
Post a Comment