Miegains rīts, miegaina diena un pēc tam miegainas sešas stundas miegainā lekcijā. Pa vidu krietna deva sarkasma, mazliet smieklu un visādi citādi - klasiski. Man vismaz mugurā bija manas hipsterīgās bikses, kas, cerams, mani padarīja mazliet krāsaināku par pelēko dienu. Un Arta pēc miegainās lekcijas sagaidīja ar saldējuma kokteili mājās. Lūk tas sasaldēja miegainumu.
Bet, kā beidzās lekcija tā arī sākās diezgan patīkami jauks vakars. The Living Roomā ar Mārtiņu paēdām vakariņas. Viņš vienmēr priecājas par to, cik tur ir jauki cilvēki un tām bet es patiesībā to tik ļoti nejūtu. Kaut kā samulstu es no viņiem. Es vienmēr samulstu no kristiešiem. Bet tas laikam tikai liecina par manu nepārliecību kristīgajā sfērā. Bet tiesa, kas tiesa, ja gribas garšīgi paēst ir jāiet uz turieni un arī atmosfēra ir lieliska. :)
Pēc tam skrējām uz mēģinājumu 4. maija pasākumam. Paredzēts dziedāt/spēlēt kopā ar folkloras kopu Rēvele, bērniem un Kazāku. Vakar bija Rēvele divās trešdaļās, divi bērni un mēs abi. Laura bija mazliet pārpratusi manu ģitārspēles prasmi, kā rezultātā man šajā pasākumā nebūs tik daudz jādzied, bet gan jāspēlē ģitāra. Brīnišķīgi. Spēlēt ģitāru publikas priekšā ne savai dziesmai principā ir mana mūža sapnis. Jēē.
Aj. Tad bija paredzēts ar Mārtiņu iedzert pa vīna glāzei un iemācīties Mazo bilžu rāmīti spēlēt, bet sagadījās tā, ka glāžu bija vairāk, piekodām tomātus un, paldies kādam augstākam spēkam, es pat nokļuvu mājās. Lieliskākā, brīnišķīgākā daļa tam visam ir tas, ka mums ir stundu garš video materiāls par to, cik mums iet jautri un cik mēs esam dīvaini. It īpaši no brīža, kad mājās pārnāca Mārtiņa dzīvokļa biedrs Vitautas.
Un šorīt es pat piecēlos. Un pat sapucējos, paņēmu datoru, uzliku smaidu uz sejas, un aizgāju...nopirkt kefīru. Arī līdz skolai aizgāju, sapratu, ka kavēju jau divas minūtes un produktīvāk, mazāk dīvaināk būtu lasīt mājās. Uzsmaidīju skolai, apgriezos uz papēža un atgriezos tur, kur sāku - gultiņā ar datoru klēpī. Nē, patiesībā ir progress - man ir kefīrs. Un miljons darbi, kuri jāizdara trīs stundu laikā, jo manas mīļās meitenes jau ripinās ziemeļu virzienā. Aj, pirmo reizi bez sarkasma - šī diena būs kolosāla!
P.s. patiesībā rīts ir vēl advancētāks - es ieliku loundry roomā savas sarkanās bikses, jo viņas cieta no vīna, lai vakarā atkal būtu hipsterīgi priecīga. Jā mīļie, jums visiem skapī vajag pa pārim sarkanu bikšu! :)
Priekā! Lai kolosāla diena un principā viss, kam pieskarieties, uzsmaidiet, uzrunājiet uzzied!
No comments:
Post a Comment