“And in the end it is not the years in your life that count, it's the life in your years.”
― Abraham LincolnDesmit stundas... Desmit stundās var aizceļot no viena pasaules gala līdz otram. Desmit stundās var saskaitīt simts un desmit pingvīnus, kuri sastājušies apkārt Dienvidpolam. Desmit stundās var aizbraukt mājās un atbraukt atpakaļ. Desmit stundās var desmit reizes apēst desmit saldējumus un desmit reizes to nožēlot, jo vēders pie desmitās divpadsmitpirkstu zarnas sāp.
Bet nē, tā vietā lai es izbaudītu visu šo jautrību, es izbaudīju skolu. Desmit burvīgas stundas zinību un gudrības laukā. Hehe. Prieciņš. Un uz kori arī aizskrēju, kaut nokavēju pusotru stundu... Bet tā ir laba sajūta, ja skrien un vēl atrodi spēku, lai skrietu ātrāk.
Rīt skaitīsies, šovakar skaitās, skaitīsies arī piektdien un visu nedēļas nogali skaitīsies. Bet, kā reiz teica mans sirdsapziņas gariņš: "Es atpūtīšos koka mētelītī, bērniņ. Dzīvē taču jādzīvo!" Un tad viņa piecēlās kājās, savā simtgadē mirdzēdama, ieslēdza rādio un sāka skaļi dziedāt līdzi. Hehe. Ziniet, jā, jādzīvo, mīļie.
Priekā! Lai dzīvojas dzīve, lai skrien laiks, lai spēks līdzi skriet, vai vismaz pasmieties!
No comments:
Post a Comment