Un manas mīļās meitenes atbrauca...un aizbrauca. Nu tik īss, bet kolosāls brītiņš tas bija. Nākamreiz lūdzu uz nedēļu un tā kārtīgi. Citādi nedēļas nogale paskrien kā karuselī un ātrāk. :)
Bet bija jauki. Uz ūdenskritumu neaizbraucām, vakarā palikām kojās ar vīnu un aliņiem, čipsiem, maizītēm, zemenēm un man liekas puisi, no pasaules ēdiena. Nospriedām, ka nākamreiz, pirms pie manis brauc, ir jābadojas nedēļu pirms, lai var labi daudz apēst. Tiesa, es tiešām nesaprotu kāpēc visi tik ļoti uzsver to, ka ar Līvu vienmēr ir jāpārēdas...
Un atklājām ārā sēdēšanas un ēšanas sezonu. Kaut Tallina ziemeļos, te saulīte lutināja ļoti. Tik ļoti, ka svētdienu kopā noslēdzām ar saldējumiem parkā un tā. Jauki.
Un tad skoliņa vakarā. Svētdienas vakarā. Tad milzīgs darbu kalns un mehāniska aizmigšana uz datora. Pamošanās no rīta. Pilnīgi nekad nederīga Research uzrakstīšana un te nu mēs esam.
Bet aiz loga spoži saule spīd un debesis zilais tai pāri. Tikai šoreiz nav pārāk agri. Ir pavasariiiiiiiis!
Un es nevaru nociesties, kad varēs pēc stundas uzvilkt plāno pavasara jaciņu un sarkanām kurpēm uz skolu skriet.
Priekā, mani mīļie!
No comments:
Post a Comment