10. septembrī

Nedēļa nav daudz, bet notikumu daudz. Bet pietiekami svarīgu, lai izskrietu cauri tā, nu tā ātri. 

Otrdiena, 3. septembris

No rīta pamodos, gāju uz lekciju, iegāju pagalmā, neredzēju riteni, satraucos, skrēju augšā, skrēju lejā, meklēju, konstatēju faktu, satraucos, meklēju risinājumus, satraucos, neaizgāju uz lekciju, atteicos no lekcijas (ja jau tad jau, kā jābūt tā jābūt), sabēdājos, aizgāju uz nākamo lekciju - editing, sapriecājos, cik tā lieliska un tā. Diena, kad zaudēju savu mīļumiņu un iespēju pārvietoties pa Tallinu uz riteņiem. 

Tā es kļuvu par kājāmgājēju.

Trešdiena, 4. septembris

Ļoti daudz lekciju, ļoti daudz brīnišķīgu lekciju. No rīta skicēšana (esmu tas cilvēks, kuram cilvēka figūra kļūst par murgu tajā brīdī, kad rokā iegulst zīmulis), kura gribot negribot gaidīti kļuva par manu top3 lekciju. Tai sekoja Introduction to TV, vēl viena lekcija, kura ļoti iepriecināja, un tad New Media Arts, kas noslēdza acīmredzami lieliskāko dienu nedēlā, ja skatās no lekciju viedokļa. 

Arī koris iepriecināja, jo ir lieliski dziedāt dziesmas, kas ne ļoti atgādina dziesmīšus. Aliņš pēc kora - tradīcija.

Ceturtdiena, 5. septembris

Riteni neredzēšu. Ieraksta nav, pierādījumu nav, nu, kas zaudēts tas zaudēts, tā teikt. Kursa biedri teica, ka gaidot trešā gada septembri, kas zied notikšot tad, jo ja pirmajā gadā tiku pie kruķiem, otrajā paliku bez riteņiem, tad kas gaida tālāk? 

Vēl gadījās nokļūt lekcijā, kas ietvēra interviju - In front of the camera. Kad nokļūstu kameras priekšā man parasti sākas panika, šoreiz sākās, bet iekšēji. Lai vai kā no manis aktrise nesanāks, ja sanāks, tad skumīgi draņķīgu ziepju operu lomām. Bet jebkurā gadījumā tas bija interesanti.

Piektdiena, 6. septembris

Computer games - visvisvissavādākā lekcija, kādu būtu gaidījusi. Kurss paredzēts kā spēle, mums ir jāveido avatari, assignments are missions and so on. Brālis būtu laimīgs, kaut tikai tādēļ, ka uz nākamo spēli/lekciju misija/mājasdarbs ir spēlēt datorspēles un analizēt tās. Lieki teikt, ka es tiešām to nedaru. 

Vakarā ļoti mīlīgi jauka ballīte pie Pētera. Tiešām jauki bija. Tikai Artuks nenāca, jo rudens saaukstēšanās klejo apkārt un nodomāja, ka Artu šodien piesies pie gultiņas. 

Tiesa, miegs viņai naktī nenāca. Un, ja Artai nenāk miegs, tad nevienam tas nenāks. Pēc bara ar sarunām atnāca piedāvājums iedzert aliņu, nu jā. Arlabunakti! 

Sestdiena, 7. septembris

Bija paredzēts strādāt, bet sanāca absolūti lazy day ar zīmēšanu, gulēšanu, braukšanu skatīties riteņus un Mārtiņu uz tēju vakarā. Bija jauki tā.

Svētdiena, 8. septembris

Darbiņš, darbiņš, darbiņš. Miedziņš pa vidu, jo rudens iesnas panākušas un apgāzušas arī mani. Tad meklējām Artai jaku un vispār iepirkšanās ir fun. 

Noslēgumā vakara tēja ar Artuku un Ermīnu un jauki tā, jā. 

Pirmdiena, 9. septembris. 

Rudens saaukstēšanās guļ uz manis. Skola ir forša. Man patīk crossmedia. Man patīk viss, tikai ļaujiet man čučēt mierīgi zem siltas sedziņas ar siltu tējiņu rokās. 

Šodiena, 10. septembris

Sēžu šobrīd editingā ar sajūtu, ka ne tikai manējā, bet visas sauaukstēšanās sēž uz pleciem un smejas, bet jautri tā. Dzīve vispār ir smieklīga būšana, kā mēs te nospriedām. Tā spēlējas ar mums bez ierobežojumiem un mēs ne ar vienu maņu nezinām kāds ir tās nākamais solis, kur mūs aizvedīs vai, kur pamodīsimies. Ar katru nākamo soli sajūta, ka ir vienkārši jāplūst tik tālu cik var izturēt un tad vēl tālāk, kļūst ar vien stiprāka. Lai ko, lai kur, ar ko mēs tiktos - viss notiek tā, kā tam jānotiek un mēs esam mazliet stiprāki par to minimumu, kas vajadzīgs, lai to izturētu. 

Priekā, mīļie mani. Man jāskatās Slumdog Millionaire, jo tieši tas ir tas, ko mēs darām lekcijās. Un vēl maziet.

P.s. es gribu riteni.