Ziniet, mēs patiesībā mīlam sitprāk kā jūtam, un rūp mums arī vairāk. Un, kas ir vēl svarīgāk, mēs paši rūpam daudz vairāk.
Cilvēka būtība ir tāda, ka mēs klusējam par to, kas nepateikts mūsu dzīves ietekmē visvairāk. Un mēs kautrējamies un mulstam, kad esam cilvēcīgi. Kaut emocijas, cilvēciskā mīlestība un rūpes mūs tikai padara dzīvākus tiem, kurus mēs mīlam, kuri mīl mūs, kuri ir svarīgi.
Šis mazai 13. septembra vakara iedvesmai. Iedvesmai dzīvot nevis tikai elpot svešu gaisu, gulēt nomodā un plūst.
No comments:
Post a Comment