Es dejoju uz letes! Jā. Es ne tikai DEJOJU, bet uz letes.
Bet viss jāsāk ir no sākuma.
Mums vakarā bija kursa un jauniņo ballīte, tādas kā iesvetības mazajiem. Es biju atbildīga par ēdienu. Gatavot ēdienu 50 cilvēkiem - challenge! Merily, Melissa un Karmena atnāca palīgos. Komanda tāda interesanta. Merily uz gatavošanu ir ļoti uz jūs, tik ļoti, ka kēksiņus jāliek cepties aukstā krāsnī, nazis jātur otrādi utml. Bet ir tik forši, ka cilvēks priecājas par to, ka gatavo. Un mācās, un sanāk. Katrā ziņā, es priecājos par Merily. Karmena, kurai gatavošana ir darbs, gan aizrādīja par katru manu soli, kā rezultātā keksiņi bija neēdami, jo ja es satraucos, man kājas ir veiklākas par rokām. Bet bija jauki. Un mēs to izdarījām. 100 negaršīgi muffini un cepumi, 200 mazie wrapi, dārzeņi un mērcītes. Jēj. Mēs esam stilīgas.
Kaut pēc daudzstundu smagas gatavošanas uz ballīti ne tikai negribas iet, bet vispār neko negribas, aizgāju. Un labi, ka aizgāju. Kursa biedri ne tikai zvanīja ik pēc minūtes, kamēr braucu, lai pārliecinātos, ka es tiešām braucu, bet sagaidīja ar Valmiermuižu, dejām un eh, man ir forši kursa biedri. Varu jau čīkstēt, ka skolā neesmu gluži insiders, bet kaut kādā ziņā viņi ir uzņēmušies rūpes par mani, un tas ļoti, ļoti sasilda.
Par pašu vietu, kur notika ballīte, arī jau var uzrasktīt stāstu. Kanala - garāža, kurā ir tik mājīga viesistaba/bārs, cik mājīga ir reti kurā mājā. Un aiz katra stūra ir jauna telpa, no kurām viena izrādījās teātra telpa. Ar autentiskajiem, vecajiem krēsliem. Un sasildīšanās notika pie brūnās metāla mucas, kurā iekurināts ugunskurs. Tas pastiprināja kopistisko sajūtu, kad visi kopā spiedāmies ap mucu kā bomzī.
Lai vai kā, gatavot ir forši. Un mācīties ir forši. Un man ir forši kursabiedri.
Un dzīve ir skaista, priekā! :)
Kaut pēc daudzstundu smagas gatavošanas uz ballīti ne tikai negribas iet, bet vispār neko negribas, aizgāju. Un labi, ka aizgāju. Kursa biedri ne tikai zvanīja ik pēc minūtes, kamēr braucu, lai pārliecinātos, ka es tiešām braucu, bet sagaidīja ar Valmiermuižu, dejām un eh, man ir forši kursa biedri. Varu jau čīkstēt, ka skolā neesmu gluži insiders, bet kaut kādā ziņā viņi ir uzņēmušies rūpes par mani, un tas ļoti, ļoti sasilda.
Par pašu vietu, kur notika ballīte, arī jau var uzrasktīt stāstu. Kanala - garāža, kurā ir tik mājīga viesistaba/bārs, cik mājīga ir reti kurā mājā. Un aiz katra stūra ir jauna telpa, no kurām viena izrādījās teātra telpa. Ar autentiskajiem, vecajiem krēsliem. Un sasildīšanās notika pie brūnās metāla mucas, kurā iekurināts ugunskurs. Tas pastiprināja kopistisko sajūtu, kad visi kopā spiedāmies ap mucu kā bomzī.
Lai vai kā, gatavot ir forši. Un mācīties ir forši. Un man ir forši kursabiedri.
Un dzīve ir skaista, priekā! :)
No comments:
Post a Comment