Artuks pavadīts uz Latviju, rudens vīruss puspievarēts, jāsāk dzīvot laikam.
Lekcijas šogad tiešām ir brīnišķīgas. Rīts sākās ar Digital Photography un Home assignment - reportāžu par vienu dienu, ieskaitot nakti. Nedrīkt būt lielāka pauze par divām stundām starp bildēm. Jā, mums ir mājasdarbs naktī negulēt. Bet forši. Protams, smieklīgs ir brīdis, kad izrādās, ka man ir vecākā kamera klasē un skolotājs saka, ka tā esot jau gandrīz arhajiska.
Četras stundas ar Hariju Poteru pēc tam arī nav zemē metams laika kavēklis. Es tiešām palieku no viņa atkarīga. Bet kā lai nepriecājas par ainu kā Malfoju Trakacis pārvērš par sesku un iedzen Krabem biksēs. Jēj.
Un es beidzot atradu savu vietu filmu pasaulītē. Pēdējā lekcija šodienā bija Sound Recording. Skaņa laikam vienmēr ir bijusi mana dzīves kaislībiņa. Mūzika un tā. Rakstīt soundtrackus filmām laikam būtu augstākais punkts, kuru es varētu sasniegt. Bet tas, ko es reāli gribētu darīt ir būt par The Foley Artist - fona trokšņu veidotāji. BFM laikā šī bija pirmā lekcija, kura mani tā aizrāva, ka es vēl joprojām esmu aizrāvusies.
UN MAN BEIDZOT ATKAL IR MANS BAIKS! Nu ne mans, bet jauni lietots gan. Sarkans. Ar groziņu. Mīlīgs. KURŠ IET UZ PRIEKŠU! Un ar to man laikam arī pietiek.
Lai vai kā, šādas dienas paceļ. Ļoti paceļ. Un tas ir jāsvin. Uztaisījām burgeru vakaru. Līna, Deniss un es. Ar jāgerdzērveņsuliņām un tā. Mīlīgi padziedājām uz balkona, izrunājām puspasauli un ir forši, kad ir forši dzīvokļa biedri! Un arī Tallinā ir silti rudens vakari ar skrejošiem mākoņiem un zvaigznītēm tur augšā. Bet Tallinā ir arī kuģi, kuru taures pusnakts klusumu pāršķeļ ar maģiju.
No comments:
Post a Comment