2. septembrī

Kaut kādā brīdī sapratu, ka man ļoti klibo ne tikai angļu, bet arī latviešu valoda. Iestājas tas brīdis, kad mulstu runājot abās, aizmirstu vārdus un jaucos. Rakstīt vispār grūti, jūk gan teikumu struktūra, gan vārdu pietrūkst. Un ir pagājušas pāris dienas. 
Protams, arī fakts, ka man datorā nav automātiskā korektora latviski, bet ir angliski, un viņš latviešu vārdus mēģina pārveidot angliski, arī nav ļoti procesu atvieglojošs. 

Otra atklāsme radās par to, ka mums ir tiešām lielisks dzivoklis! Man patīk Rouvsen, viņš ir smieklīgs, atvērts un ļoti jauks. Un Džordžija dziedāšana man pa vasaru tik ļoti pietrūka! Un sarunas ar Denisu, Līnu un Gabrielu. Gabriela maigās rūpes un nenormālā pārsmiešanās par visu. Mēs dzīvosim ilgi, jo principā mūsu komunikācija sastāv no smiekliem. Šodien uz balkona piecratā ēdām piena zupu un es atļāvos izjautāt Rouvsenu par Azarbaidžānu un sievietēm. Izrādās nav tik traki, viņas burkas nēsā pēc izvēles un tur ir brīva reiģija. Nav politisko ierobežojumu uz reliģiju vai sabiedrību. Eiropa neredzot kā Azarbaidžāna aug, tā to redzot vēl pirms divdesmit gadiem. 

Trešā atklāsme pienāca no rīta modinātāja formā - skola.

Ceturtā - kursi vēl joprojām mēdz būt garlaicīgi, bet man patīk. BFM ir pārāk foršs, lai es par kaut ko sūdzētos. Man ir lieliska programma un forši kursabiedri. Lai vai kā, nekad neesmu par skolas sākumu tā priecājusies! :) 

Sarakstu principā varētu turpināt gari, bet esmu tik ļoti pārgurusi, ka drīzāk turpināšu sapnīšos. Tikko mums bija kičenmītings, meitenes taisīja ēst, puiši nesa dzērienus. Kolosāls vakars! labi iesākta pirmā skolas nedēļa. 

Lai vai kā, priekā! :) 

No comments:

Post a Comment