07.01.13.

Atbraucu vakar, bet tikai šovakar, gulēt ejot iedomājos - man bija kaut kas jādara. Pierasta tā sajūta, ka jāatrod kāda dziesma, kas lai uzdzen pareizo noskaņu un tad, lai burti skrien pa saviem ceļiem.

Šī vakara dziesma:

Atbraucu priecīgi. Ar sajūtu, ka metos piedzīvojumā. Pilnu koferi dāvaniņām, pilnu galvu labu domu un sajūtu, ka būs bilions iemeslu priekam. Arta sagaidīja, apķērās apkārt, uztaisīja vakariņas. Visi jauki. Tiešām kā mājās. Manās mājās.Tiesa. Tas māsas skaties, tā savilktā lūpiņa, tas čuksts: "Bet es Tevi mīlu!" Mīļā, ja Tu zinātu...ja zinātu cik ļoti...es Tevi. Bet kaut kur rodas spēks iet tālāk, uz zini, tieši tajā mīlestībā rodas.

Un šodien es oficiāli esmu tikai šeit. Visas mantas no septītā stāva nonestas un ieviesta istabā teju perfekta organizācija. Ja runājot par Līvu, tāda vispār ir iespējama...
Lai vai kā, ir baigi forši. Un būs vēl foršāk. Un lai būtu - es tagad iešu gulēt.
Bet jūs klausieties Pinku, kaut kā forša viņa. Nekad nebiju klausījusies, bet laikam ir iemesls kāpēc viņa tik slavena. Baigais spēks.

Priekā, mīļie! Sapņojies par foršām lietām.

No comments:

Post a Comment