Arta no mājām paņēmusi slidas. Izdomāja, ka arī man jātiek šoziem pie kāda sniegaledus prieka. Braucām uz ezeru slidot. Nenormāli skaisti. Kaut Tallina būtībā ir pilsēta, kurā saule ziemā ir lielāks brīnums par smaidīgu krievu babuļu trolejbusā uz guļamrajonu, saulīte lutināja. Zilas, zilas debesis, saule spīd spoži, gaiss salts, sniegs balts un garstāvoklis augstāks par mākoņiem. Uz ezera veikotāji brauca ar dēļiem, kādi 15 varbūt, krāsainiem pūķiem un tā. Slidot gan sniega dēļ bija grūti, bet process bija lielisks. :)
Un pēc tam mūsu istabiņa tika pie spoguļa! Tagad divām sestā stāva cacām vismaz ir kur baudīt savu skaistumu.
Vakarā atvadījāmies no Nino, Claire un Inyoungas. Atvadu ballītes nemaz nav foršas. Sirsniņa sažņaudzās un arī kāda asariņa uzmirdzēja uz vaiga. Nino asaras acis nepameta visu vakaru. Arī korejiešu meitenēm pa kādai iemirdzējās acs kaktiņā. Jā, pietrūks man mana gruzīniešu meitene augšstāvā. Lieliska man bija mana pirmā istabas biedrene. Un pietrūks korejiešu meitenes. Mazie, skraidošie saulstariņi, kas vienmēr priecājas.
Sagurums saguruma galā. Garas dienas ir lieliskas, bet nekas nenogurdina vairāk kā prieks pa dienu un asariņa uz vaiga vakarā. Un tad tāds savāds ej gulēt. Un no rīta jāatvadās. Un var atkal tikai cerēt, ka uz drīzu tikšanos!
No comments:
Post a Comment