Ziniet kāpēc es mīlu svētdienas? Jo svētdienās drīkst izlīst no gultas pusvienos, aiziet uz veikalu un ielīst atpakaļ gultā, jo ir taču svētdiena.
Eh. Bet šodien mans vienīgais darbiņš ir iemācīties dziesmu rītdienai. Jo es redz kaut kad, kur man bija prāts, izdomāju mācīties filmu skolā, kurā kāds tiešām filmē filmas un izdomāja paprasīt man padziedāt tajā...
Kā rezultātā man sāp galva, kakls, sirsniņa, plaušas un visi citi iekšējie un ārējie orgāni, man negribas elpot, dzīvot, gulēt, ēst... nu neko. Jā. Un es māku tikai divus pantiņus tagad, vēl divi palikuši, tāpēc izvēlējos rakstīt tagad, jo vēlāk... Nu jā. vēl divi palikuši.
Nabaga Gabriels ar Denisu, kuri ik pa pusstundai dzird manu izmisīgo kliegšanu pie viņu durvīm.
Nē, nabaga dzīvoklis, kad visu dienu dzird kā es dziedu.
Eh. Eju uz veikalu. Atkal. Jo šobrīd es laikam varētu labāk pieteikties visas kopmītnes iztīrīt un pabarot, un jaunas uzcelt drīzāk, kā pieskarties tam riebīgajam instrumentam.
No comments:
Post a Comment