Pēdējā laika dienas iedalās vairākās daļās. Un katra daļa pati par sevi ir tik spilgta, ka diena liekas mūžīga. Ja skatās atpakaļ, tad rīts bija pirms nedēļas nevis 14 stundām.
Bet rīts bija lielisks. Sapratu, ka tiešām esmu iemīļojusi savu apņemšanos taisīt Atukam brokastis 30 dienas. Ir lieliski celties stundu agrāk, celties ar labāk domām un ideju. Jap. Tiesa, avenes iztecēja no maizītēm citos ceļos, kā uz vēderu, bet arī tā gadās.
Un diena. Aj. Šodien bija pirmā no manām bezgalīgajām mediju lekcijām. Media research principles and methods. Aj. Laikam būs tieši tik traki, cik traki izklausās nosaukums. Bet njā. Skolotāja izskatās pēc Mazās raganiņas. Bet ir mīlīgi. Man beidzot principā patīk mācīties.
Kad beidzās lekcija bija tikai divpadsmit, bet diena, kas iesākusies agri, vienmēr ir brīnišķīgi gara. Tā ir tā pozitīvā puse miega zagšanai no rīta.
Un vakarā ir jauki atnākt mājās, satikt koju ģimeni, iziet atkal ārā uzēst dārzeņus svaigā gaisā un vēl paslidināties. Kas bija pa vidu? Kas to lai zina. Līdzi ņemam tikai labāko.
No comments:
Post a Comment