Es šo blogu varētu pārsaukt par - ikdiena ar trīs ar pus kājām.
Šodien gudrais cilvēks baltajā ķitelī, ar sirsnīgo smaidu un laipnajām acīm, apstiprināja, ka sešas nedēļas tā arī trīskājaina lēkāšu. :)
Laimīgs bērns. Citiem tik divas - man trīs kājas.
Bet ar šo vismaz mana kājas epipeja varētu arī beigties. Sešas nedēļas un Līva skries. Jūs redzēsies kā Līva skries! Visam cauri, caur dzīvei kā vējš, kā gaisma.
Un līdz tam es visu izturēšu un viss ir labi. Jo šis ir ceļa posms. Daļa ceļojuma. Galā ir mērķis. Mērķis ir gaisma. Mēs visi ejam uz gaismu.
Bet ziniet, kas ir vislieliskākais? Šodien sākās mūsu brīvdienas. Brīvdienas, kad priecāties par dzīvi, laiskoties un smieties.
Un par to, ka nevari pakustēties, ka kāja ir balons, balons nav kāja, ka ir daudz kāju nav roku, ka guli un ļauj, lai Tevi kā vājinieku apskraida - es izturēšu.
Man ir gaisma galā un sajūta, ka mīl mani šodien. Mīlestība pārvar visu.
Tas tā. Kad atkal uzkāpjam uz spēles lauciņa - es šodien esmu tik sentimentāls, jo man sāp. Gadās. Rīt būs lauciņš - pat ja sāp es smejos. Un parīt - es smejos, jo mēs esam tik kolosālas!
Priekā mīļie! Par to, ka soļojam uz priekšu, uz augšu - tālāk!
No comments:
Post a Comment