Ar katru dienu dienas skrien arvien ātrāk. Un arvien biežāk nākas apjaust, ka ne tikai katrai dienai ir beigas, bet arī dzīvei ir beigas. Lai kādas tās būtu un cik laicīgas, cik mūžīgas, vai neesošas. Bet, kas tiešām nāk ar gadiem kopā, ir miers, satiekoties ar faktu, ka cilvēka loģiskais dzīves noslēgums ir nāve. Un pēc tam ir loģiskais secinājums, ka dienas nevis skrien, bet dzīvo. Un ar sajūtu, ka izdzīvo, Tu vari tās padarīt piepildītas un jēgpilnas. No dzīves nedrīkst piekust, bet ir vajadzīga piepildītības sajūta.
Par šodienu.
Iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Topošo jauno māmiņu un meksikāņu deju skolotāju. Interesanti. Bet arī tas liek aizdomāties. Pirmāmkārtām jau par to, cik daudz dzīvē nosaka kāds mirklis, cik dažādas ir atstātās pēdas un cik daudz dažas no tām spēj ietekmēt nākamās. Arī par to, kas ir tas, kas cilvēkus atved uz otru pasaules malu. Skumji, cik bieži tā ir bēgšana. Jo arī kāre doties pasaulē piedzīvojumus meklēt tik bieži slēpj bailes no atbildības uzņemties savu dzīvi. Bet ir skaisti dzīvi dzīvot bezrūpīgi mirkli baudot. Ja iegūto sajūtu spēj vērst brīnumos, kuri krāso pasaules dienas.
Un filmu arī noskatījos. "Imagine me and you." Viss, ko es varu pateikt, ka mīlu cilvēkus ar humora izjūtu. Un, ka ir tik viegli saktīties filmas, kurām jau sākumā zināmas beigas. Bet šī gluži nebija tāda filma. Šeit piepildījās tik ļoti neloģisks, skaists un neglīts fakts, ka cilvēcība tomēr vienmēr iet pirmā. Un ka dažreiz ir jāsper tie soļi, kuri sāpēs Tev, lai otra sirsniņa laimē gavilētu savā brīvībā. Tas tā. Noskaties. Kā atgādinājumu, ka dienas skrien vienā virzienā. Kā atgādinājumu, ka primāri jādzīvo sava dzīve. Kā atgādinājumu, ka esam viens otram. Kā atgādinājumu ka loģiskais satiekas ar neloģisko un veido burvību. Kā atgādinājumu, ka sāpēs ir skaistums, ka mirklī ir trakums un saule spīd.
Priekā, mīļie! Lai dienas skrien kā skriedamas, bet Tu spēj līdzi skriet.
No comments:
Post a Comment