Ziemas šmurgulis lauzītājs savācis mani šodien savās skavās. Bet vismaz varēja bez pārmērīgi lieliem sirdsapziņas pārmetumiem visu dienu gultiņu tā īsti arī nepamest un pidžambikses atklāt par gana skaistām dienas biksēm.
Vakarā gan. Augšā notiek kārtējā ballīte. Visi no sirds dziedāja, dauzījās un visādi citādi rībināja griestus. Viena dziesma tā iepatikās, ka skrēju pie Džordža prasīt, kas tā ir, jo pati neatcerējos nosaukumu. Un tad pie Denisa. Un tad puiši nosmējās, kad uzkrēju augšā pajautāt. Vecais dzīvoklis kā nekā. Iegāju virtuvē, šie nobrīnijās, kad tā vienkārši paprasīju dziesmu un aizgāju. Aiz stūra tikai dzirdēju, kā korejietes priecājās par to. Un Mikele stāstīja kas es par zvēru un no kurienes. Bet forši tā. Tāda atmosfēra gan laikam ir tikai kojās.
Un, par spīti lauzītājam un skrāpētājam rūķim kaklā uzrakstīju jaunu dziesmiņu tikko. Un pie puišiem aizskrēju nodziedāt.
Tā nu i. Priekā!
No comments:
Post a Comment